Pirmdiena, 29. aprīlis Raimonds, Laine, Vilnis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus

Augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus
Foto: liepajniekiem.lv
20.05.2023 12:46

LETA

Atslēgvārdi

Pēc tikšanās ar Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvjiem, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) norāda, ka šī augļkopjiem ir ārkārtas situācija, jo cerēto ražu nedēļas laikā ir iznīcinājis sals.

“Ņemot vērā radušos ārkārtas situāciju nozarē, lūgšu Lauku atbalsta dienestam (LAD) jau tuvākajā laikā organizēt procesu, lai augļkopji varētu pieteikt apsekošanai savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus,” sola Šmits.

ZM atzīst, ka

bargās salnas maijā bijušas īpaši nelabvēlīgas augļkopjiem, tāpēc nozares bažas par turpmāko augļu un ogu attīstību, kā arī to ražu, ir pamatotas.

Tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka maija sākumā no 5. maija līdz 7. maijam gaisa temperatūra Latvijā noslīdējusi līdz -6,8 grādiem.

Zāles virskārtā temperatūra dažviet visas nakts garumā bija vēl zemāka. Vienlaikus vietām sals bija novērojams kopā ar vēju, kas palielināja aukstuma postošo ietekmi uz augiem.

Kā norāda ZM, par pieteikšanos augļu un ogu platību apsekošanas termiņiem un citiem nosacījumiem ZM un LAD informāciju sniegs atsevišķi.

Ņemot vērā apsekošanas rezultātus, ZM izvērtēs situāciju un meklēs adekvātus risinājumus, lai mazinātu sala nodarītos postījumus augļu un ogu dārzos.

Ministrijā uzsver, ka augļkopība ir nozīmīga un perspektīva nozare valsts lauksaimniecībā. Augļu koku un ogulāju stādījumu platība Latvijā ir aptuveni 20 000 hektāru, turklāt lielākā daļa nozares saražotās produkcijas tiek realizēta iekšējā tirgū.

Jau ziņots, ka Latvijas Augļkopju asociācija plānoja vērsties ZM pēc atbalsta, lai laukus sakārtotu un kokus apkoptu, jo, atšķirībā no graudkopības, augļkopji nevar platības pārsēt un ražu glābt.

Pēdējo reizi nozare atbalstu saņēma 2017. gadā, kad pēc plūdiem augļkopjiem tika izmaksāti četri eiro par hektāru, ko asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte vērtēja kā “smieklīgu” atbalsta apmēru.

Pēc Rudzātes teiktā, audzētāji patlaban uztraucas par jau veiktajām investīcijām vai slēgtajiem līgumiem un līguma saistību izpildīšanu. Savukārt pircēji sezonas laikā var gaidīt, ka raža būs mazāka, piedāvājams saruks, kā arī cena Latvijas izcelsmes augļiem un ogām celsies.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz