AT konstatējusi, ka apgabaltiesa visu prasības summu uzskatījusi par prasītājiem atrauto peļņu, lai gan prasība strukturēta tā, ka tajā lūgts piedzīt gan mantojuma masas labā saņemtos maksājumus par īpašuma lietošanu, gan starpību starp faktisko un tirgus situācijai atbilstošo īres maksu.

AT norādījusi, ka šajos gadījumos pierādāmie apstākļi atšķiras, tādēļ tiesai bija jāpārbauda, vai aizgādnis no īrnieces faktiski saņēmis atlīdzību un nodevis to mantiniekiem.

Tāpat apgabaltiesa neesot noskaidrojusi mantojuma atstājējas gribu attiecībā uz telpu izīrēšanu, lai gan tās īrniecei izīrētas jau mantojuma atstājējas dzīves laikā.

AT vērš uzmanību, ka mantojuma tiesībās jācenšas noskaidrot un ievērot mantojuma atstājēja patieso gribu.

Turklāt, aprēķinot iespējamo atrauto peļņu, apgabaltiesa nav ņēmusi vērā atbildētājam radušos izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.

Iepriekš ziņots, ka kasācijas sūdzību lietā iesniedzis atbildētājs par sprieduma daļu, kurā apmierināta pret viņu celtā prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Lietā atbildētāji ir Juris Dreļevskis un Inguna Švāne-Podniece.

Prasītāji Rolands Teivāns un Laimdota Teivāne norādījuši, ka kopš mantojuma atklāšanās brīža līdz 2022. gada vidum kopumā radīti zaudējumi aptuveni 566 000 eiro apmērā.

Konflikts radies pēc tam, kad par mantojuma aizgādni iecelts viens no mantiniekiem, kurš pārvaldījis īpašumu vairākus gadus.

Prasītāju ieskatā šajā laikā par īpašumu slēgti līgumi par summām, kas bijušas zem tirgus vērtības, kā arī pieņemti lēmumi par īpašuma apsaimniekošanu, kas radījuši būtiskus zaudējumus.

Prasītāji norādījuši, ka konflikts par īpašuma pārvaldību ilgst jau vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā vairākkārt mēģināts panākt izlīgumu vai rast citus risinājumus, tostarp piesaistīt potenciālos īpašuma pircējus, taču vienošanās starp pusēm nav panākta.