Saskaņā ar pētījumu Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt no 1,86 miljoniem 2025. gadā līdz aptuveni 1,34 miljoniem 2060. gadā.

Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies no 1,17 miljoniem līdz apmēram 750 000, bet pensionāru skaits pieaugs līdz gandrīz pusmiljonam.

Tas nozīmē, ka uz vienu pensionāru nākotnē būs tikai apmēram pusotrs strādājošais, salīdzinot ar diviem strādājošajiem šobrīd.

Šādas izmaiņas palielinās finansiālo slogu pensiju sistēmai.

Pētījuma autors, ekonomikas zinātņu doktors Sergejs Gubins prognozē, ka pat optimistiskākos scenārijos sabiedrības novecošanās ietekme saglabāsies.

Viņš norāda, ka pensiju sistēmai nepieciešams pielāgoties jau savlaicīgi, lai nodrošinātu tās ilgtspēju nākotnē.

Analizējot iespējamos attīstības scenārijus, pētījumā secināts, ka arī lielāks migrācijas pieplūdums – aptuveni 10 000 cilvēku gadā – tikai daļēji kompensētu iedzīvotāju skaita kritumu, un tas 2060. gadā varētu sasniegt ap 1,7 miljoniem.

Tomēr šādā gadījumā sabiedrības novecošanās tendence saglabātos.

Savukārt, palielinot dzimstību līdz 1,8 bērniem uz vienu sievieti, iedzīvotāju skaita samazinājums kļūtu lēnāks, taču pensionāru īpatsvars joprojām pieaugtu un varētu sasniegt 35% līdz 37% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pētījumā arī analizēta pensiju sistēmas ilgtspēja.

Saglabājot pašreizējo 20% sociālo iemaksu likmi pirmajā pensiju līmenī, prognozēts, ka pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu varētu samazināties no aptuveni 60% 2020. gadu sākumā līdz ap 35% 2060. gadā.

Savukārt otrā pensiju līmeņa uzkrājumi varētu uzlabot kopējo pensijas apmēru, tomēr tam būs nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi un iespējams arī iemaksu palielinājums.

Pētījuma autors norāda, ka pensiju sistēmas ilgtspējai būs nepieciešama kompleksa pieeja, tostarp pakāpeniskas reformas, darba tirgus aktivitātes veicināšana un ekonomikas izaugsme.

Pētījumu “Demogrāfija un pensijas Latvijā: prognozes līdz 2060. gadam” “SSE Riga” veikusi pēc finanšu pakalpojumu grupas “Indexo” pasūtījuma.