Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus.

Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Ministrijā min, ka viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šogad būs otrā privātās partnerības projekta realizēšana – Bauskas apvedceļa iepirkums.

Savukārt 13,2 miljonu eiro investīcijas, tostarp deviņu miljonu eiro ES fondu finansējums, šogad plānotas satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem.

Tostarp plānota divlīmeņu gājēju un velosipēdu šķērsojuma izbūve uz Tallinas šosejas (A1) pie Medzābakiem, divlīmeņu šķērsojuma izbūve Liepājas šosejas (A9) un autoceļa Jelgava (Tušķi)-Tukums (P98) krustojumā Apšupē.

Papildu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi tiks īstenoti Liepājas šosejas posmā, autoceļa Lapenieki-Ķekava-Ģūģi (P137) posmā, kā arī tiks veikta rotācijas apļa izbūve krustojumā uz Baldoni.

Vienlaikus šogad 10,56 miljonu eiro investīcijas plānotas gājēju un velosipēdu ceļu izbūvei, tostarp gar reģionālo autoceļu Jelgava-Dobele-Annenieki (P97) posmā no Dobeles līdz pagriezienam uz Miltiņiem.

Tāpat šogad ar Atveseļošanās fonda finansējumu Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas reformas laikā plānots pabeigt piecu veloceļu izbūvi, izveidojot drošu mikromobilitātes savienojumu Rīgai ar Pierīgas pašvaldībām.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norāda, ka finansējums autoceļiem ilgstoši ir bijis nepietiekams un arī šogad, ņemot vērā valsts budžeta prioritātes, kopējā situācija nemainīsies.

“Vienlaikus ministrijas mērķis paliek nemainīgs – nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā, tāpēc ir atjaunota nozares stratēģija un rūpīgi tiks izvērtētas vajadzības un finansējuma piešķiršanas kritēriji.

Šogad prioritāri tiks īstenoti satiksmes drošības uzlabošanas projekti, tostarp arī izbūvējot drošu mikromobilitātes infrastruktūru gar valsts autoceļiem,” uzsver ministrs.

SM budžets šogad transporta un sakaru nozares attīstībai būs 805,4 miljoni eiro, tostarp ES fondu investīcijas 311 miljonu eiro apmērā.