Kā vēstīts, azartspēļu organizētāji tiesā apstrīdēja normu, kas paredz, ka Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem līdz noteiktu ēku tuvākajai ieejai.

Minētais ierobežojums attiecas uz ēkām, kurās atrodas pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, baznīcām, lūgšanu namiem, kulta celtnēm un ēkām, kurās atrodas izglītības iestādes, pasta struktūrvienības, kredītiestādes, sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanas vietas, dienesta viesnīcas vai sporta izglītības iestādes, kā arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

Pieteikumu iesniedza četras komercsabiedrības, kuras ir licencētas azartspēļu organizētājas. Tās uzskata, ka apstrīdētā norma liedz tām tiesības Daugavpilī organizēt azartspēles un tādējādi ierobežo to komercdarbību. Līdz ar to apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu un neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Minētā panta pirmie trīs teikumi ir: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Saistošos noteikumus par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, Daugavpils dome apstiprināja 2024. gada 31. oktobrī.

Daugavpils pašvaldība iepriekš aicināja pilsētas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izteikt savu viedokli par šiem plāniem.