Šī tendence ir globāla, tādēļ starptautiski arvien vairāk tiek diskutēts par pasākumiem jauniešu radikalizācijas novēršanai.

Par šo tendenci spriests arī pēdējā VDD rīkotajā Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sanāksmē jūnija beigās.

VDD uzmanībā pēdējos gados ir nonākuši vairāki jauniešu radikalizācijas gadījumi, kuros dienests veicis atbilstošus pasākumus radikalizācijas novēršanai.

Atsevišķos gadījumos dienests pret jauniešiem sācis arī kriminālprocesus par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā terorisma publiska slavināšana un attaisnošana, terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšana, kā arī apmācīšanās terorismam.

Piemēram, pērn tiesa 18 gadus vecam jaunietim, kurš bija pievērsies labējam ekstrēmismam, par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem piesprieda probācijas uzraudzību uz četriem gadiem.

Spriedums ir stājies spēkā.

Kā liecina terorisma draudu tendences Eiropā, vairumā gadījumu ar teroristu grupējumiem saistītas personas jauniešus vervē ar tiešsaistes saziņas platformu, piemēram, “TikTok”, “Discord” un “Telegram”, kā arī ar dažādu videospēļu platformu, piemēram, “Steam” un “Roblox”, starpniecību, informēja VDD.

Jaunieši ir viena no radikalizācijas riskam visvairāk pakļautajām grupām, jo ir vieglāk iespaidojami, kā arī ar tiem ir vienkāršāk manipulēt un iesaistīt vardarbīgās aktivitātēs, atzina VDD.

Lielākam radikalizācijas riskam ir pakļauti tie jaunieši, kuri ikdienā saskaras ar sociālu atstumtību vai kuriem ir dažādi garīgās veselības traucējumi, norādīja VDD.

Eiropā novērojama tendence, ka arvien biežāk jauniešus piesaista vardarbība kā tāda, piemēram, videospēles, piederības izjūta konkrētai grupai, nevis starptautisko teroristu grupējumu mērķi vai ideoloģija.

Līdz ar to ne vienmēr ir iespējams noteikt jaunieša ideoloģisko piederību, norādīja dienestā.

VDD ir apkopojis tipiskākās pazīmes, kas var liecināt par jauniešu un arī citu vecuma grupu pārstāvju radikalizāciju.

Šādas pazīmes ir pārmaiņas uzvedībā, proti, pēkšņa, neizskaidrojama izolēšanās no apkārtējiem, tostarp ģimenes locekļiem un draugiem.

Tāpat pazīme var būt izskata pārmaiņas, kas liecina par noteiktu reliģisku vai ideoloģisku piederību.

Viena no pazīmēm var būt pastiprināta un regulāra interese par kādu vardarbību attaisnojošu ideoloģiju, propagandas materiālu meklēšana un glabāšana.

Tās var būt arī tādas pazīmes kā rietumvalstu vērtību noliegšana vai nicināšana, tostarp demokrātijas, dzimumu līdztiesības un seksuālo minoritāšu tiesību noliegšana, izteikti rasistisku uzskatu paušana, naidīga nostāja pret imigrantiem, interese par šaujamieročiem, sprāgstvielām un paramilitāra rakstura aktivitātēm, norāda VDD.

Tāpat šādas pazīmes var būt aizraušanās ar vardarbīgām spēlēm virtuālajā vidē, atklāta atbalsta paušana vardarbīgām aktivitātēm kā vienīgajai efektīvajai metodei savu mērķu sasniegšanai, kā arī digitālā slepenība, centieni slēpt darbības digitālajā vidē, šifrētu tiešsaistes lietotņu izmantošana.

Vienlaikus katrai no pazīmēm var būt arī cits, ar radikalizāciju nesaistīts izskaidrojums.

VDD aicina jauniešu vecākus un citus līdzcilvēkus neatstāt šādas pazīmes bez ievērības un aizdomu gadījumā par iespējamu atvases radikalizēšanos vērsties pēc palīdzības pie sociālā darbinieka vai psihologa.

Ja jaunietis nav vērsts uz sadarbību un potenciāli varētu iesaistīties vardarbīgās aktivitātēs, dienests aicina par to sniegt informāciju, rakstot uz VDD e-pasta adresi “[email protected]” vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964.