Vienlaikus Ozols prognozē, ka nodarbināto skaits varētu būt par 0,4% mazāks nekā 2023. gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2024. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880 100 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 1,2% jeb 10 800.

Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā atbilstošā vecuma grupā, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem un bija 64,2%.

Ozols atzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos – par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā, bet par 2,5 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada laikā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Līdz ar darba tirgus aktivitāšu samazināšanos gada trešajā ceturksnī nedaudz samazinājusies arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū.

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada trešajā ceturksnī samazinājās līdz 68,8%, kas bija par 0,4 procentpunktu mazāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada trešajā ceturksnī.

Šā gada trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem veidoja 943 100.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt pret gada otro ceturksni samazinājās par 0,2 procentpunktiem – līdz 6,7%.

Šā gada trešajā ceturksnī darba meklējumos bija 63 000 iedzīvotāji, kas ir par 1500 vairāk nekā 2023. gada trešajā ceturksnī.

Neskatoties uz bezdarba pieaugumu, kā arī kopumā zemāku nodarbinātības līmeni, 2024. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm.

Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada trešajā ceturksnī bija par vidēji 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā, bet par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā.

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte arī gada nogalē kopumā saglabāsies mērena, prognozē Ozols.

“Sagaidāms, ka aktivitāšu atgriešanās darba tirgū varētu būt vērojama līdz ar nākamā gada pavasara/vasaras sezonas sākumu, palielinoties gan sezonas darbu skaitam, gan arī mazinoties nenoteiktībai ārējos tirgos un atgriežoties darbaspēka pieprasījuma pieaugumam rūpniecības nozarēs un būvniecībā,” norāda Ozols.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Vīriešiem bezdarba līmenis bija par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 7,9% un 5,4%.