Viņa norāda, ka izsaukumu skaits vasaras svētkos ir nemainīgi augsts, un, neskatoties uz to, ka NMPD un citi dienesti katru gadu sabiedrībai atgādina par drošu svinēšanu, sabiedrība kopumā šo problēmu nesaista tieši ar sevi un domā, ka ar viņiem nekāda veida nelaime nevar atgadīties.

Šogad, visticamāk, varētu piedzīvot izsaukumu skaita pieaugumu labvēlīgo laikapstākļu dēļ. “Diemžēl šādā karstumā alkohola lietošana ir vēl izteiktāka, bet dzeramais ūdens patēriņš bieži vien ir nepietiekams. Tāpat uztraukumu raisa bērni, jo tos ir jāpieskata gan pie uguns, gan pie ūdenstilpēm,”sacīja NMPD vadītāja.

Cipule norāda, ka kompānijā vienmēr ir jābūt kādam pieaugušajam, kurš nelieto alkoholu un pieskata bērnus.

Tāpat viņa informē, ka katru gadu NMPD saņem divus līdz trīs izsaukumus gadījumos, kad cilvēks ir slīcis un viņa dzīvību ir iespējams izglābt. Reāla statistika gan ir nedaudz citādāka, jo tā nāk ar laika nobīdi, jo arī pēc svētkiem no ūdenstilpēm tiek izcelti bojā gājuši cilvēki.

“Var noslīkt ļoti seklā ūdens tilpnē, jo cilvēkam var saraut krampji vai viņš var paslīdēt, un, ja viņš ir iedzēris, tad viņš ne vienmēr spēs izkļūt no šī ūdens. Tāpat ir nepieciešams viens vai vairāki pieauguši krastā, kuri spēs slīcējam palīdzēt vai izsaukt glābšanas dienestus,” norāda Cipule.

Viņa atgādina, ka, dodoties svinēt svētkus, ir jāņem līdzi medicīnas somiņa, kurā obligāti līdzi jābūt marles saitēm, lai nepieciešamības gadījumā apturēt asiņošanu. Tāpat ir nepieciešams sarūpēt dezinfekcijas līdzekļus brūču apstrādei, kā arī aukstuma paketes un pretdrudžu medikamenti.

Ir svarīgi sargāties arī no saules un jālieto pret saules apdeguma aizsarglīdzekļi, kā arī jālieto daudz šķidruma.

Operatīvo dienestu apkopotā statistika liecina, ka Jāņu brīvdienas ik gadu aptumšo dažādi nelaimes gadījumi, piemēram, izceļas ugunsgrēki nepareizas ugunskura vai grila kurināšanas dēļ, ir arī aizrīšanās gadījumi vai līgotāji gūst smagus apdegumus. Tāpat katru gadu, tāpēc vien, ka iedzīvotāji peldas vai vada transportlīdzekli alkohola reibumā, kādam šie svētki pārvēršas par traģēdiju.

Pērnā gada Jāņu svētku divās dienās ceļu satiksmes negadījumos cieta 50 cilvēki un divi gāja bojā, 60 transportlīdzekļu vadītāji pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, liecina Valsts policijas statistika. Savukārt pēc NMPD izsaukuma datiem gandrīz 600 cilvēki guva dažādas rakstura sadzīves traumas, ne tikai ceļu satiksmē, bet arī peldoties, kurinot ugunskuru vai citādi pārgalvīgi svinot. Bet VUGD apkopotā statistika liecina, ka 2022.gada svētku brīvdienās ugunsgrēkos cieta astoņi cilvēki, viens cilvēks gāja bojā, savukārt no ūdenstilpēm tika izcelti trīs bojāgājušie.