Ekonomikas ministrs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Viktors Valainis norādīja, ka jautājums par “airBaltic” valdībā un Saeimā nonācis steidzamības kārtā un jāsaņem skaidras atbildes par uzņēmuma finanšu stāvokli, kā arī iemesliem, kādēļ nepieciešams pagarināt šā gada pavasarī piešķirtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu.

Pēc Valaiņa teiktā, koalīcijas partneriem nepieciešams detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma tālāko stratēģiju, lai gan valdības locekļiem, gan Saeimas deputātiem būtu pilnīga pārliecība par pieņemamajiem lēmumiem.

Tāpat šonedēļ par situāciju plānots diskutēt arī ar ZZS frakcijas deputātiem.

Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka pirmdien notikušajā obligāciju turētāju balsojumā uzņēmums ieguvis papildu laiku, taču neesot atrisinātas galvenās problēmas.

Premjers norādīja, ka nākamais un sarežģītākais posms būs ilgtermiņa parāda restrukturizācija, jo 380 miljonu eiro obligācijas ar 14,5% procentu likmi uzņēmumam rada ievērojamu finansiālu slogu.

Kulbergs pauda, ka “airBaltic” joprojām jārisina pārmērīgais parādu slogs, flotes izmēra un nākotnes saistību jautājumi, kā arī nepieciešamība piesaistīt stratēģisko investoru.

Viņš uzsvēra, ka pirmdienas obligāciju turētāju lēmums šīs problēmas pats par sevi nav atrisinājis.

Tikmēr Saeimas deputāte un bijusī premjere Evika Siliņa (JV) norādīja, ka iepriekšējā valdība jau bija uzdevusi “airBaltic” sagatavot biznesa plānu un risinājumus uzņēmuma parādu samazināšanai, un pašlaik šis plāns tiek īstenots.

Viņa uzsvēra, ka valdības lēmumi būs būtiski aviokompānijas nākotnei, vienlaikus akcentējot nepieciešamību saglabāt valsts iespējas ietekmēt turpmākos uzņēmuma lēmumus.

Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz “airBaltic” finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.

Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.

Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā.

Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā plānots pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.

Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām.

“airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.

Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” obligāciju turētāji pirmdien atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, liecina aviokompānijas paziņojums biržai “Euronext Dublin”.

Paziņojumā biržai teikts, ka sapulcē bija pārstāvēti obligāciju turētāji, kuriem pieder vairāk nekā 25% no obligāciju kopējās pamatsummas.

No tiem vairāk nekā 75% no obligāciju turētājiem, kas balsoja, balsoja par katru no papildu paziņojumā aprakstītajiem lēmumiem.

Obligāciju turētāji sanāksmē atbalstīja obligāciju procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju.

Proti, attiecīgie procentu maksājumi tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā, ievērojot grozītās obligāciju dokumentācijas noteikumus.

Obligāciju procentu maksājumi tiek veikti katru gadu ceturkšņa beigās 13,775 miljonu eiro apmērā – attiecīgi 14. februārī, 14. maijā, 14. augustā un 14. novembrī.

Tāpat obligacionāri atbalstīja pagaidu atbrīvojumu no obligācijās noteiktās minimālās likviditātes prasības līdz 2026. gada 14. novembrim, kā arī pagaidu atbrīvojumu no noteiktām prasībām attiecībā uz obligāciju apkalpošanas rezerves kontu.

Atbalstītas arī izmaiņas atsevišķos paziņošanas termiņos un kvoruma prasībās turpmākajām obligāciju turētāju sapulcēm.

Ņemot vērā “airBaltic” izstrādāto biznesa plānu, kompānija no obligāciju turētājiem plāno piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, daļu no esošajām obligācijām pārvēršot kapitāldaļās.

Pirmdienas sapulcē obligāciju turētāji vēl nelēma par pagaidu finansējumu.

Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.