Ar grozījumiem, pie kuriem parlamentārieši strādājuši teju gadu, paredzēts aizstāvēt darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Pieņemot grozījumus, tiek nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.

Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Ar grozījumiem tiek nodrošināts, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauduši likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums.

Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.

Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar atbildīgo ministriju un citām institūcijām drīzumā plāno turpināt darbu pie jautājumiem, kas skar administratīvo pārkāpumu procesu par nepamatotām svešvalodas prasībām, iepriekš informējis komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Grozījumus Darba likumā rosināja Nacionālā apvienība.