Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) atzinis, ka klimatneitralitāte Latvijā pamatā balstīsies uz mežiem. “Pašreiz tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši, vēl notiek diskusija, mēs par to runājam. Jā, tas ir liels izaicinājums, bet pamats ir tas, ka mums ir jāsasniedz mērķis. Mēs meklējam dažādus variantus un tas ir viens no variantiem, kas pašlaik tiek izvērtēts,” teicis ministrs.

Pēc Meļņa vārdiem, citi varianti būtu daudz dārgāki, jo tad būtu jāsamazina ražošana vai daudz vairāk jāizmanto atjaunojamie energoresursi, bet lielākā problēma esot ar emisiju piesaisti.

Pašlaik iecerēts, ka plāns darbosies šādi – jo vairāk oglekļa dioksīda varēs piesaistīt Latvijas meži un lauksaimniecības kultūras, jo mazāk pārmaiņu būs jāveic citās nozarēs. Visvairāk oglekļa patērē jauni koki, bet vecos mežos process ir lēnāks. Latvijā esot daudz nekoptu mežu, kuros pūst krituši koki, kas lēnām izdala CO2. Ja tādus mežus nomainīšot uz jaunaudzēm, tad klimata bilance strauji uzlabošoties.

Zemkopības ministrija sola, ka tiks ievērots līdzsvars un visas vecās mežaudzes neizcirtīs.

Mežzinātnes institūts “Silava” atzinis, ka šāda shēma varētu darboties, lai arī tā rada jautājumus, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, atsevišķu sugu vai dabas struktūru aizsardzību. Turklāt atbilstoši Eiropas prasībām Latvijai jāpalielina arī aizsargājamo teritoriju platības, tādēļ dabiskie meži Latvijā pavisam nepazudīšot.

Lai plāns darbotos, iegūto koksni ir jāpārstrādā ilgi kalpojošos produktos kā būvmateriāli un mēbeles, bet kurināmās šķeldas un papīra ražošana nederētu.

Raidījums atzīmē, ka KEM par ierēdņiem kļuvuši vairāki ar mežsaimniecības nozari saistīti cilvēki, kuri iepriekšējos amatos kritizējuši vides organizācijas un pārstāvējuši meža nozares intereses.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis ideju par aktīvāku veco mežu ciršanu novērtējis kā “rīcību ārpus jebkāda saprāta un konteksta”.

Zemes sektorā ir vairāki emisiju aprēķinā iekļautās lietas. Viena ir aramzeme un zālāji, arī mitrāji, kas arī ir organiska augsne, un tās ir viens no Latvijas lielākajiem emisiju avotiem. Līdz ar to esot jādomā, kā šādas mazāk vērtīgas augsnes pārstāt izmantot lauksaimniecībā kā aramzemes, bet pārvērst par zālājiem vai arī veikt apmežošanu. Kompromiss varētu būt kokus stādīt mazvērtīgās zemēs – ap grāvjiem, buferjoslās ap tīrumiem.

Drīzumā jātop Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kurā būs konkrēti soļi un pasākumi klimata mērķu sasniegšanai, bet tuvākajās nedēļās Saeimā nonākšot Klimata likums, kura sabiedriskajā apspriešanā visvairāk iebildumu bijis par punktu, kas aizliedz CO2 noglabāt pazemē.

Latvijā potenciālās vietas gāzu glabāšanai ir pētītas daudz un identificētas 16 lokācijas, bet izmantota tiek tikai Inčukalna krātuve. Piemēram, pagaidām tuvākā vieta, kur noglabāt Brocēnu cementa fabrikas emisijas, būs Norvēģija.

“Schwenk” pārstāvji divus gadus runā ar valsts iestādēm, lūdzot pētīt to, vai oglekļa noglabāšana Latvijā būtu droša un vai pazemes krātuves tam būtu piemērotas. Valsts budžetā tam bija paredzēti līdzekļi, kas vēlāk novirzīti veselības aprūpes nozarei. Uzņēmums būtu gatavs pētījumus līdzfinansēt, bet Klimata un enerģētikas ministrija no jautājuma apspriešanas izvairoties.