Tāpat eksporta samazinājumu ietekmēja graudaugu, koksnes un tās izstrādājumu eksporta samazinājums uz citām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

EM norāda, ka uz ES valstīm, kas veido 80% no kopējā Latvijas eksporta tirgus, eksporta apjomi novembrī turpināja stabili augt.

Ministrijā atzīmē, ka NVS valstu grupā būtiski samazinājās dzērienu, farmācijas produktu, apģērbu un citu preču eksports uz Krieviju.

Kopumā eksports uz Krieviju samazinājās par 33%. Šāda tendence liecina par pieaugošām problēmām Krievijas ekonomikā, kas atspoguļojas arvien vājākā iedzīvotāju pirktspējā un kopējā ārējā pieprasījumā.

EM min, ka šāda tendence būs vērojama arī nākamos mēnešos.

Ministrijā norāda, ka būtiski eksporta apjomi samazinājās uz citām valstīm ārpus ES.

Tas galvenokārt ir saistīts ar vāju koksnes un tās izstrādājumu eksportu (Norvēģija, ASV, Lielbritānija), kā arī būtisku graudaugu eksporta apjomu kritumu (Lielbritānija) šajā mēnesī.

Jāņem vērā, ka salīdzinoši sliktās graudaugu ražas dēļ graudaugu eksporta apjomi arī nākamā gada pirmajā pusē būs zemāki nekā pirms gada.

Ministrijā norāda, ka būtiski eksporta apjomi samazinājās uz citām valstīm ārpus ES, galvenokārt vājā koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta dēļ uz Norvēģiju, ASV un Lielbritāniju, kā arī graudaugu eksporta apjomu krituma dēļ uz Angolu un Lielbritāniju attiecīgajā mēnesī.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka salīdzinoši sliktās graudaugu ražas dēļ graudaugu eksporta apjomi arī nākamā gada pirmajā pusē būs zemāki nekā pirms gada.

Savukārt eksporta apjomi uz ES valstīm pieauga par 7,4%, ko būtiski veicināja eksporta pieaugums uz Vāciju, Lietuvu, Itāliju, Spāniju un citām ES valstīm.

EM atzīmē, ka tas liecina par stabilu ārējo pieprasījumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties svārstīgajiem apstākļiem.

Ministrijā norāda, ka globālās ekonomikas nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un piegādes ķēžu traucējumi prasa īpašu mobilitāti un rīcībspēju, kas ir svarīga Latvijas uzņēmumiem, lai saglabātu konkurētspēju situācijās, kad kopējie eksporta apjomi īslaicīgi samazinās.

Kopumā no 2025. gada janvāra līdz novembrim preču eksporta apjomi par 3,7% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni.

To būtiski ietekmēja minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu eksporta vērtības palielinājums. EM prognozē, ka arī 2025. gadā kopumā preču eksporta izaugsme būs aptuveni 4%

Ministrijā atzīmē, ka novembrī gada griezumā par 7,4% turpināja augt importa vērtība. Šo pieaugumu pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, mehānismu, sauszemes transportlīdzekļu un minerālo produktu importa izaugsme.

Būtiski pieauga imports no ES un citām valstīm, izņemot NVS valstis. Imports no NVS valstīm novembrī turpināja strauji sarukt – par 55%, salīdzinot ar 2024. gada novembri.

Kopumā 2025. gada vienpadsmit mēnešos preču importa apjomi bija par 7,4% lielāki nekā pirms gada. Šo pieaugumu būtiskāk ietekmēja mehānismu un ierīču, minerālo produktu un ķīmiskās rūpniecības preču importa pieaugums, min EM.

Jau ziņots, ka Latvija pagājušā gada 11 mēnešos eksportēja preces 18 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 636,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 21,313 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 7,4% jeb 1,465 miljardiem eiro.

Tādējādi 2025. gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 39,313 miljardi eiro, kas ir par 5,6% jeb 2,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,552 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 14,1% jeb 254 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī un par 5,6% jeb 92,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gada novembrī.

Savukārt importējusi Latvija novembrī preces 1,877 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,4% jeb 217,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 7,4% jeb 129 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada novembrī.