EP atbalsta ieceres lauksaimnieku stāvokļa stiprināšanai pārtikas piegādes ķēdē
Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis savu nostāju sarunām ar dalībvalstīm par jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir atjaunot līdzsvaru lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdē, stiprinot lauksaimnieku līgumisko stāvokli un nodrošinot viņiem taisnīgāku atalgojumu.
LETA
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa, trešdien Strasbūrā deputāti ar 532 balsīm par, 78 pret un 25 atturoties, atbalstīja grozījumus kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktos.
Tie paredz ieviest obligātus rakstiskus līgumus starp lauksaimniekiem un pircējiem, precizēt produktu marķēšanas noteikumus, noteikt stingrākus ierobežojumus importam un veicināt vietējo produktu izmantošanu publiskajos iepirkumos.
EP rosina, lai lauksaimniecības produktu piegādes līgumi būtu rakstiski, taču dalībvalstīm tiktu atstāta iespēja pēc nozares organizāciju lūguma atbrīvot noteiktas nozares no šīs prasības.
Deputāti arī ierosina samazināt slieksni, līdz kuram līgumi nav obligāti, no pašreizējiem 10 000 līdz 4000 eiro, lai labāk aizsargātu mazākos ražotājus. Vienlaikus viņi iebilst pret atsevišķu bioloģisko ražotāju organizāciju izveidi, lai izvairītos no nevajadzīgas konkurences starp dažādiem ražošanas modeļiem.
EP deputāti aicina precizēt kritērijus, pēc kuriem produktiem drīkst piemērot marķējumu “taisnīgs” vai “godīgs”, lai tas atspoguļotu ne tikai cenu, bet arī ieguldījumu lauku kopienu un ražotāju organizāciju attīstībā.
Tāpat termins “īsa piegādes ķēde” marķējumos vai reklāmā būtu izmantojams tikai Eiropas Savienībā (ES) ražotiem produktiem ar ierobežotu starpnieku skaitu vai nelielu transportēšanas attālumu.
Lai aizsargātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju un patērētāju drošību, deputāti prasa noteikt, ka pārtikas produktus un lopbarību no trešām valstīm drīkst importēt tikai tad, ja pesticīdu atliekas tajos nepārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, kas noteikts ES ražotajiem produktiem.
EP arī uzsver, ka publiskajos iepirkumos priekšroka būtu jādod Eiropā ražotiem, vietējiem un sezonāliem produktiem, īpaši tiem, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Deputāti vienlaikus atbalstīja stingrāku gaļas definīciju, nosakot, ka tādus nosaukumus kā “steiks”, “desa” vai “burgers” drīkst lietot tikai produktiem, kas satur dzīvnieku izcelsmes gaļu, nevis laboratorijā audzētām alternatīvām.
