Viņaprāt, Latvija līdz šim nepietiekami meklējusi naudu dažādos ES fondos.

Latvija pamatā naudu projektam ieguvusi tikai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un tagad nedaudz arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma “Rail Baltica” trases savienojumam ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, tikmēr kaimiņvalstis meklējušas un atradušas līdzekļus arī citos fondos.

Zīle stāstīja, ka jaunajā ES daudzgadu budžetā pamata fondam, no kura ņemam naudu “Rail Baltica” projektam, ir plānoti 50 miljardi eiro, bet Baltijas valstīm būtu vajadzīgi 10 miljardi eiro no tiem, attiecīgi cerēt iegūt piektdaļu no visa fonda finansējuma ir nereāli, tātad nauda būs jāatrod arī citur.

Politiķis zinot, ka no esošā ES daudzgadu budžeta Latvija neesot apguvusi visu pieejamo kohēzijas nauda, kuras kopējais apjoms bijis ap 2 miljardi eiro.

Pēc viņa vārdiem, ja augustā nebūšot līgumu par visu šī fonda naudas apguvi, tad tā “vienkārši pazūd”.

Zīle domā, ka Latvijai nebūs lielu sankciju, ja “Rail Baltica” projektu nepabeigs paredzētajā laikā līdz 2030. gadam, tomēr valstij ir jāspēj rādīt progress tā īstenošanā.

Lielākās sekas varētu būt grūtības iegūt naudu no ES fondiem citu lielu projektu īstenošanai.