Februārī “Nord Pool” elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas bija svārstīgas, tomēr kopumā mēnesī dominēja cenu pieaugums. Igaunijā elektroenerģijas cena pakāpās par 65% – līdz 151,85 eiro par MWh, bet Lietuvā par 71% – līdz 152,47 eiro par MWh.

Tikmēr “Nord Pool” sistēmas cena palielinājās par 37% un bija 59,96 eiro par MWh.

Prohorova atzīmē, ka februārī elektroenerģijas patēriņu gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā noteica izteikti mainīgi laikapstākļi. Varēja novērot periodus, kad gaisa temperatūra bija izteikti virs vai zem normas atzīmes.

Attiecīgi laikā, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem normas līmeņa, arī vēja izstrāde reģionā krasi saruka, un elektroenerģijas cenas pieauga, savukārt pretēji notika, kad laiks kļuva siltāks – vēja izstrāde kāpa.

Rezultātā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenas pieaugumu noteica vidēji par 13% zemāka ražošana vēja stacijās, savukārt tajos apgabalos, kur saglabājas augsti ūdens rezervuāru līmeņi – cenas samazinājās.

Salīdzinot ar janvāri, Baltijā laikapstākļu ietekmē vidēji elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2%, savukārt izstrāde vēja elektrostacijās nokritās par 48%. Tajā pašā laikā elektroenerģija cenu pieaugumu ietekmēja arī augstākas energoresursu cenas.

Turklāt jau iepriekš ziņots par Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma “Estlink 2” bojājumu, un šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1.augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1016 megavata (MW) – ir pieejami tikai 358 MW (“EstLink 1”), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.

Prohorova arī norāda, ka 9.februārī Baltijas valstis veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu.

Šī pasākuma norises laikā tika ierobežots Lietuvas-Polijas starpsavienojums “LitPol” un Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums “NordBalt” pārvades sistēmas operatora frekvences vadībai un balansēšanai, tātad jebkuram ārpuskārtas notikumam februāra iesākumā papildus rezervēti kopsummā 250 MW, lai pārvades sistēmas operatori šo jaudu varētu pielietot, sabalansējot Baltijas valstis ar Polijas un Zviedrijas palīdzību.

Arī pēc sinhronizācijas Lietuvas-Polijas starpsavienojuma “LitPol” turpmāk komerciālām/biržas plūsmām paredzēti 150 MW jaudas, bet atlikušie 350 MW paliks ārpus komerciālā/biržas mehānisma, lai saglabātu frekvences stabilitāti.

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš februārī veidoja 2345 gigavatstundas (GWh), kas bija par 1% zemāks nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Salīdzinot elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņas pret 2024.gada februāri, Latvijā tas saglabājās bez izmaiņām, patērējot 588 GWh, Igaunijā patēriņš samazinājās 3% līdz 723 GWh, savukārt Lietuvā tika patērētas 1035 GWh elektroenerģijas jeb par 1% vairāk nekā pērn.

Tikmēr šogad februārī kopējā elektroenerģijas ģenerācija Baltijā bija 1817 GWh jeb par 8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī. Lielākais elektroenerģijas izstrādes pieaugums pret iepriekšējo gadu bija novērots Igaunijā, kas bija par 24% augstāks, sasniedzot 464 GWh.

Lietuvā februārī ģenerācijas apjoms pieauga par 18% līdz 666 GWh. Savukārt Latvijā elektroenerģijas izstrāde, salīdzinot ar 2024.gada februāri, saruka par 8%, un tika saražotas 688 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība februārī bija 77%. Latvijā saražotais elektroenerģijas apjoms bija par 17% augstāks nekā patērēts, savukārt Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas izstrāde nosedza 64% no katrā valstī patērētās elektroenerģijas apjoma.

Prohorova skaidro, ka februāra sākumā turpinājās janvāra augstais pieteces līmenis, Daugavā bija vidēji ap 850 kubikmetri sekundē, tomēr mēneša otrā pusē tas sāka strauji kristies, un mēneša beigās pieteces līmenis sasniedza vidēji 330 kubikmetri sekundē.

Šādu krasu kritumu ietekmēja kopējais nokrišņu daudzums, kas pēc Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) datiem bija 52% zem mēneša normas. Savukārt mēneša griezumā vidējā pietece Daugavā bija 578 kubikmetri sekundē, kas bija par 20% augstāka nekā ilggadēji vidējais pieteces līmenis februārī.

Februārī zemāks pieteces līmenis Daugavā ietekmēja arī zemāku elektroenerģijas ražošanu “Latvenergo” HES, kur mēneša vidējā izstrāde bija 220 GWh jeb par 33% mazāk nekā janvārī.

Tajā pašā laikā “Latvenergo” TEC izstrāde kāpa divas reizes pret janvārī izstrādāto apjomu, un vidēji mēnesī tika saražotas 413 GWh. Ražošanas pieprasījumu noteica tirgus apstākļi.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (“Nordic Futures”) februārī pakāpās par 4% pret janvāri un sasniedza 39,65 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena bija 36,93 eiro par MWh, kas, salīdzinot ar janvāri, ir pieaugums par 9%.

Prohorova skaidroja, ka februārī elektroenerģijas nākotnes cenas pieauga vēsāku laikapstākļu prognožu dēļ, kā arī pasliktinoties hidrobilances rādītājiem Ziemeļvalstīs, kas mēneša laikā saruka par 5,4 teravatstundām (TWh) un vidēji bija 8,2 TWh virs normas.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (“Dutch TTF Front-Month Index”) cena februārī pieauga par 5% pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 50,71 eiro par MWh.

Februārī dabasgāzes tirgū cenas kustējās diapazonā no 41 eiro par MWh līdz 58 eiro par MWh, un šādu cenu svārstīgumu ietekmēja vairāki faktori.

Laikapstākļu prognozes un atjaunīgo energoresursu izstrāde noteica pieprasījuma izmaiņas. Turpinājās dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa samazinājums, kas mēneša beigās pēc AGSI datiem Eiropas Savienībā (ES) sasniedza 39%, kas ir par 24 procentpunktiem zemāk nekā gadu iepriekš.

Ņemot vērā zemo aizpildījuma līmeni, Eiropas Komisijā tika apspriesti iespējamie atvieglojumi krātuvju aizpildījuma mērķim līdz 2025.gada 1.novembrim. Tajā pašā laikā cenu pieaugumu ierobežoja stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes uz Eiropu. Turklāt arī notikumu attīstība Ukrainā turpināja radīt bažas dabasgāzes tirgū.

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent Oil”) cena aizvadītajā mēnesī saruka par 3% līdz 74,95 dolāriem par barelu.

Jēlnaftas cenas februārī galvenokārt ietekmēja bažas par globālo pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi, ko izraisīja ASV tarifu piemērošana importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas, un potenciāli arī ES.

Turklāt OPEC+ dalībvalstis nav vienojušās par turpmākiem naftas ieguves ierobežojumiem aprīlī. Savukārt ģeopolitiskie lēmumi, tādi kā jaunas ASV sankcijas Irānai un neskaidrības par Ukrainas-Krievijas pamieru ietekmē cenu kustību tirgū.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (“Front Month API2 Coal”) cena samazinājās par 6% pret iepriekšējo mēnesi līdz 99,88 ASV dolāriem par tonnu.

Februārī ogļu tirgū turpinās lejupvērsta cenu kustība vāja pieprasījuma dēļ Āzijā un Eiropā. Tajā pašā laikā ģeopolitiskais saspīlējums starp ASV un Ķīnu un cenu kustības dabasgāzes un emisiju kvotu atspoguļojās arī ogļu cenās.

Vidējā emisijas kvotu “Dec.25” kontrakta (“EUA Futures”) cena bija 77,23 eiro par tonnu, samazinoties par 1% pret janvāri.

Emisijas kvotas turpina korelēt ar cenām dabasgāzes tirgū. Tomēr ģeopolitiskās norises radīja bažas, ka ASV tarifi un sankcijas var negatīvi ietekmēt Eiropas ražošanas industrijas, kas savukārt var samazināt pieprasījumu pēc kvotām, kā rezultātā saglabājās augsts cenu svārstīgums tirgū.