Šāda tendence esot vērojama, ņemot vērā 2022. gada Imigrācijas likuma grozījumus, kas pārtrauca TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar investīcijām, taču nerezidentu īpašumu pārdošanas ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu vērtējama kā nebūtiska, secināts ziņojumā.

Ziņojumu bija plānots valdībā skatīt jau 4. augustā, taču premjers Andris Kulbergs (AS) toreiz norādīja, ka dokumentu vajadzētu papildināt ar informāciju par to, kāda prakse ir citās Eiropas valstīs.

Šodien Kulbergs žurnālistiem teica, ka ziņojums ir jāskata kopā ar imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, par kuru piektdien plānotas ministru diskusijas.

Savukārt iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) informēja, ka šis ziņojums ir pietiekami tehnisks un šādu pārskatu ministrija gatavojot katru gadu.

Papildinātajā ziņojumā norādīts, ka ar TUA mehānismu piesaistīto ieguldījumu apjomu svārstības ietekmē arī konkurences faktori, proti, līdzīgas ārvalstu investīciju piesaistes programmas darbojas arī citās Eiropas Savienības valstīs, un politikas maiņa šajās valstīs ietekmē arī potenciālo investoru motivāciju investēšanas valsts izvēlē.

Zināma ietekme ir arī kopējai Eiropas Savienības (ES) nostājai, kas pēdējos gados konsekventi norādījusi uz naudas atmazgāšanas, korupcijas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un drošības riskiem, kas saistīti ar investīciju piesaisti pret pilsonību un uzturēšanās atļaujām.

Eiropas Komisija 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aicināja dalībvalstis izbeigt investoru pilsonības shēmas un ieviest stingras pārbaudes investoru uzturēšanās atļauju programmās.

Vairākas ES valstis ir atteikušās no atsevišķiem investīciju veidiem vai slēgušas šīs programmas pilnībā.

Patlaban investīciju programmas, kas paredzētu piešķirt TUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma vai valsts vērtspapīru iegādi vai ieguldījumu investīciju fondos, nepastāv Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Horvātijā, Īrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir paredzējušas dažādus nosacījumus šāda veida ieguldījumiem.

Nekustamā īpašuma iegāde kā uzturēšanās atļaujas saņemšanas pamats joprojām darbojas Kiprā, Grieķijā un Maltā, iegādes summām svārstoties no 300 000 eiro līdz 800 000 eiro atkarībā no nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Papildus nekustamā īpašuma iegādei Maltā noteikta iemaksa valsts budžetā un ziedojums vietējām nevalstiskajām organizācijām.

Kā vēstīts, Ekonomikas ministrija (EM) paudusi viedokli, ka, neraugoties uz to, ka investīciju piesaistes programma apmaiņā pret TUA ir zaudējusi savu sākotnējo ietekmi uz ārvalstu kapitāla piesaisti Latvijā, TUA instruments saglabā savu potenciālu un būtu saglabājams, bet vienlaikus pilnveidojams.

Vienlaikus ziņojumā atgādināts, ka pašreizējā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) vadītās Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā secināts, ka līdzšinējās TUA programmas, kas dod iespēju ārvalstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā, balstoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā, veicot ieguldījumus Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pakārtotajās saistībās vai iegādājoties īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus, ir slēdzamas.

Ziņojumā teikts, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim investīciju programmā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 21 525 personu, tajā skaitā 8570 investoru un 12 955 investoru ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai.

Šajā laika posmā izsniegta 20 131 pirmreizējā TUA.

No 2010. gada 1. jūlija 313 investoriem pirmreizējās TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3373 izsniegtās TUA.

2026. gada 1. janvārī Latvijā uzturējās 1242 investori un 1434 viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.

Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim bija 1,67 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim 83% jeb 1,39 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.

Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 9,6% jeb 161 miljonu eiro no visiem ieguldījumiem, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā – 6,4% jeb 107 miljonus eiro.

Ziņojumā secināts, ka TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību.

Aptuveni 83% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas.

Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014. gada 1. septembra, būtiski samazinājies programmā saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms.

Ja 2014. gadā investīciju programmā izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājies, 2025. gadā šim īpatsvaram veidojot 1,44% no kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita.

Investoru pieteikumu samazinājumu veicināja arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi, kā arī saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, skaidrots ziņojumā.

2022. gadā veikti grozījumi Imigrācijas likumā, atceļot iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā.

Arī Eiropas Centrālās bankas “Euribor” bāzes likmju kāpumam un inflācijai bija negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem.

2025. gadā saņemti 192 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 30,3 miljonus eiro un par 75% pārsniedzot 2024. gada investīciju apjomu.

Lai gan pieteikumu skaita ziņā dominē ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, lielākā ieguldījumu summa veikta tieši saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kas veido 73% no 2025. gadā ar TUA piesaistītajām kopējām investīcijām.

Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu joprojām dominē Rīga un Pierīga.

TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis.

2022. un 2023. gadā netika saņemts neviens pieteikums, 2024. gadā veikti četri ieguldījumi, bet 2025. gadā – divi ieguldījumi, kas gan neliecina par to, ka nerezidentiem ir pietiekama interese par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā.

Lielā mērā to ietekmējusi pastiprinātā uzraudzība nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās, uzsvērts ziņojumā.

2025. gadā TUA saņemšanai pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā iesniegti 110 pieteikumi, un piesaistītais investīciju apjoms sasniedza 6,4 miljonus eiro.

Pēc EM novērtējuma ar TUA saistīto investīciju jeb ieguldījumu kapitālsabiedrību pamatkapitālā ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja, tomēr EM ieskatā uzņēmumu līmeņa dati liecina, ka instruments saglabā potenciālu un būtu turpināms.

EM uzsver, ka tā efektīvākai izmantošanai nepieciešams stiprināt starpresoru sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu uzraudzību, un esošā regulējuma pilnveidi, kas kāpinātu ekonomisko pienesumu – produktivitātes palielināšanu, jaunu darba vietu radīšanu, eksportspējas stiprināšanu.

Pirmreizēju un atkārtotu TUA saņemšanai valsts pamatbudžeta programmā “Ekonomikas attīstības programma” kopumā ārzemnieki no programmas sākšanas brīža 2014. gada 1. septembrī līdz 2026. gada 30. martam ir veikuši iemaksas 35,97 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 2025. gada laikā veiktas iemaksas 2,1 miljona eiro apmērā.

Investīciju piesaistes programmai, kas nerezidentiem piedāvāja iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados bija vērojams pozitīvs efekts.

Piesaistītais ārvalstu kapitāls pieauga no 176,8 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 447,5 miljoniem eiro 2014. gadā.

Tomēr, programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem un pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, ar TUA piesaistītā ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014. gada strauji saruka.

Straujākais kritums bija vērojams 2015. gadā.

Lejupvērstā tendence turpinājās, sasniedzot zemāko punktu 2023. gadā – tikai 10,5 miljonus eiro jeb aptuveni 43 reizes mazāk nekā 2014. gadā.

Turpmākajos gados vērojams neliels pieaugums, bet tas joprojām ir vairākkārt zemāks par 2010.-2014. gada līmeni.

Tāpat mazinājusies programmas relatīvā nozīme – ja 2014. gadā ar TUA saņemšanu saistītie nerezidentu ieguldījumi pārsniedza 11% no kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, tad 2025. gadā tie vairs nepārsniedza 0,4%, teikts IeM sagatavotajā ziņojumā.