Viņš skaidroja, ka efektīvākais formāts šim darbam būs kopīga starpinstitūciju darba grupa, kur vadošā būs Tieslietu ministrija, bet iesaistīsies arī citas institūcijas.

Darbu paredzēts sākt tuvākajā laikā.

Pēc viņa teiktā, tas ir būtiski gan drošības dienestiem, gan iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka droni tiek notriekti un šādos gadījumos var rasties papildu riski.

Līdz ar to nepieciešams skaidrs regulējums, kas mazinātu bažas aizsardzības nozarei un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Tieslietu ministrija šajā darbā uzņemsies koordinējošo lomu, savukārt Aizsardzības ministrija piedalīsies satura izstrādē.

Kučinskis arī norādīja, ka būtiski ir saglabāt līdzšinējo pieeju izglītības jomā – nepieļaut atgriešanos pie pilnīgas attālinātās mācīšanās, vienlaikus nodrošinot iespēju to izmantot ārkārtas situācijās, piemēram, dronu apdraudējuma gadījumā.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas pieredze rāda šādas pieejas ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz bērniem.

Jau ziņots, ka ar inciatīvu ieviest kompensāciju mehānismu par dronu incidentos iedzīvotājiem radītiem zaudējumiem klajā nākusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Kā piemēru ZZS minējusi šī gada maija sākumā Rēzeknē notikušo incidentu, kurā nokritis drons nodarīja būtiskus zaudējumus privātpersonai, taču tos kompensēt neesot iespējams.

ZZS rosināja veikt grozījumus likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, paredzot kompensācijas mehānismu gan ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā, gan arī gadījumos, kad šāda situācija formāli nav izsludināta, bet apdraudējums ir tai pielīdzināms.

Politiskais spēks uzskata, ka šādi grozījumi nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un privātpersonu īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī stiprinātu uzticēšanos valsts institūcijām.

Tāpat paredzēts noteikt Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt kārtību, kādā tiktu pieprasītas un izvērtētas kompensācijas.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā Latvijā, īpaši austrumu pierobežā, konstatēti vairāki ar bezpilota lidaparātiem saistīti incidenti, kas aktualizējuši drošības riskus un civilo iedzīvotāju aizsardzības jautājumus.

Plašāku uzmanību izpelnījās maija sākumā Rēzeknē notikušais gadījums, kad drons nodarīja mantiskos zaudējumus privātpersonai.

Savukārt pirmdien, 8. jūnijā, NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji Latgalē notrieca Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.