Par šādu iespēju Izglītības un zinātnes ministrijā sāktas diskusijas, jo atsevišķus augstākā līmeņa eksāmenus izvēlas kārtot neliels skolēnu skaits, skaidroja ministre.

Turklāt augstskolas, uzņemot studentus, lielākoties vērtējot centralizēto eksāmenu kopējos rezultātus, nevis konkrētā padziļinātā kursa eksāmenā iegūto vērtējumu. Tāpēc esot jāvērtē, vai prasība obligāti kārtot augstākā līmeņa eksāmenu joprojām ir pamatota.

Indriksone uzsvēra, ka pagaidām par atteikšanos no šiem eksāmeniem notiek diskusijas un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Vienlaikus ministre atzinīgi vērtēja jau īstenoto vidusskolas eksāmenu skaita samazināšanu. Viņas ieskatā atteikšanās no prasības skolēniem kārtot lielu skaitu eksāmenu bijusi pareizs solis.

Kā ziņots, šodien pulksten 10 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācijas centrā “Zinātava” informēs par centralizēto eksāmenu sākotnējiem rezultātiem, aģentūru LETA informēja IZM Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības nodaļā.

Preses konferencē piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs un VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.

No 26. jūnija tiek izsniegti pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti, savukārt no 3. jūlija – pieejami vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti.

Šogad pamatizglītībā novērtēti 47 647 centralizēto eksāmenu un monitoringa darbi, vidējā izglītībā – 74 646 centralizēto eksāmenu darbi.