IUB par pamatotu atzinis SIA “PricewaterhouseCoopers” iesniegumu par VM rīkoto atklāto konkursu “Pētījuma par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā veikšana”.

Iesniegumā apstrīdētas konkursa nolikumā noteiktās prasības, ka pretendentam nedrīkst būt sadarbība ar alkohola nozari un ka gan pretendentam, gan tā piedāvātajiem speciālistiem jāapliecina, ka tie no 1990. gada 4. maija nav saņēmuši un līguma izpildes laikā nesaņems finansējumu no alkohola nozares.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šāds ierobežojums, kas aptver vairāk nekā 35 gadu periodu, nav samērīgs ar iepirkuma priekšmetu un faktiski pieprasa, lai pretendentam un tā personālam kopš 1990. gada 4. maija nebūtu bijusi jebkāda sadarbība ar alkohola nozari.

VM savukārt skaidrojusi, ka alkohola nozarei ir interese ietekmēt sabiedrības uztveri, pētījumu interpretāciju un politikas veidošanu sev labvēlīgā virzienā, tostarp apgalvojot, ka alkohola patēriņš nav tik augsts, cik aprēķināts pēc Slimību profilakses un kontroles centra metodoloģijas, jo būtisku daļu no pārdotā alkohola patērējot tūristi, galvenokārt kaimiņvalstu iedzīvotāji.

Ministrijas ieskatā iepriekšēja sadarbība ar alkohola nozari rada būtisku interešu konflikta risku un apdraud pētījuma rezultātu objektivitāti, zinātnisko neatkarību un sabiedrības veselības politikas dokumentu sagatavošanu.

IUB komisija atzinusi, ka prasību mērķis novērst interešu konflikta risku ir leģitīms, tomēr sadarbības ierobežojumam noteiktais laika periods ir nesamērīgs.

Komisija norādījusi, ka iepriekšējās darbības ierobežojumi interešu konflikta novēršanai parasti tiek saistīti ar saprātīgu laika periodu, piemēram, diviem gadiem, bet nav objektīva pamatojuma uzskatīt, ka vairākas desmitgades senas saites ar alkohola nozares uzņēmumiem varētu radīt interešu konflikta risku konkrētā līguma izpildē.

Tāpat IUB secinājis, ka nav pamatota VM pieeja ierobežojumus attiecināt uz jebkādu finanšu plūsmu starp alkohola nozares uzņēmumiem un pretendentu.

Komisijas ieskatā apstāklis, ka pretendents alkohola nozares uzņēmumam, piemēram, sniedzis nodokļu audita pakalpojumu, pats par sevi nav pamats secinājumam par interešu konflikta risku.

Vienlaikus IUB atzinis, ka ierobežojums speciālistiem, kuri ir veikuši vai piedalījušies alkohola nozares pasūtītu pētījumu veikšanā, vispārīgi varētu būt pamatots, ja tas būtu noteikts saprātīgam laika periodam.

IUB nolēmis atcelt konkursa nolikumā iekļautos noteikumus par pretendenta un tā speciālistu sadarbības ar alkohola nozari neesību.

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā.

Kā vēstīts, pētījuma mērķis ir noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā.

Tajā paredzēts izstrādāt metodoloģiju tūristu Latvijā iegādātā absolūtā alkohola patēriņa aprēķināšanai, aprēķināt Igaunijas un Lietuvas tūristu Latvijā iegādātā alkohola apjomu absolūtā alkohola litros, kā arī sagatavot pētījuma ziņojumu.

Vienlaikus plānots pētījumā iegūtos datus izmantot veselības statistikas kvalitātes uzlabošanai, kā arī alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus paredzēts noskaidrot ar elektroniski pašaizpildāmu aptaujas anketu, savukārt tūristu absolūtā alkohola patēriņa aprēķina metodoloģijas izstrādē paredzēts izmantot kompleksu pieeju, kas ietver literatūras un datu avotu apzināšanu un analīzi, kā arī ārvalstu institūciju ekspertu konsultācijas.

Pētījuma mērķa grupa ir 18 līdz 74 gadus veci Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājušies Latvijā.

VM pētījuma nepieciešamību pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto alkohola patēriņu ietekmē arī ārvalstu, galvenokārt Igaunijas un Lietuvas, iedzīvotāju pirkumi Latvijā, tāpēc nepieciešama sistemātiska izpēte par šo pārrobežu tirdzniecību.

To, ka daļu no Latvijā reģistrētā alkohola patēriņa veido ārvalstu, galvenokārt Igaunijas un Lietuvas, iedzīvotāju pirkumi Latvijā, apliecina gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas pierobežā, gan Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūta dati, kas rāda, ka pēc akcīzes nodokļa palielināšanas Igaunijā 2017.-2019. gadā alkohola iegādes biežums un apjoms Latvijā būtiski pieauga.

Pētījuma nolikumā uzsvērts, ka sistemātiska un mērķēta izpēte būtu vajadzīga, lai ar datu analīzes metodēm novērtētu šīs pārrobežu tirdzniecības apjomu un ietekmi uz Latvijas patēriņa rādītājiem.

Tāpat pētījums nepieciešams, lai noskaidrotu iespējamo nereģistrētā alkohola patēriņa daļu Latvijā.

Lai iegūtu precīzāku priekšstatu par faktiskajām alkohola patēriņa tendencēm, Slimību profilakses un kontroles centrs kopš 2017. gada veic tūristu alkohola patēriņa korekcijas, izmantojot vairākus informācijas avotus – VID pētījumu par alkohola realizāciju pierobežā, Centrālās statistikas pārvaldes datus par ārvalstu tūristu plūsmu, Igaunijas pētniecības datus, kā arī PVO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas informāciju.

Tomēr līdz šim neesot veikts visaptverošs empīrisks pētījums, kas tieši analizētu ārvalstu iedzīvotāju, īpaši Igaunijas un Lietuvas, alkohola iegādes paradumus Latvijā.

Pētījumu paredzēts īstenot “Eiropas Sociālā fonda Plus” līdzfinansētā projektā “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.