Pagājušajā mācību gadā 881 9.klases skolēns nenokārtoja kādu no trīs centralizētajiem eksāmeniem

, lai iegūtu pamatizglītību, tādēļ viņiem ir pienākums šogad atkārtoti mācīties 9.klasē.

IZM dati liecina, ka 36 skolēni to nedara.

Lai arī šogad skolēni atkārtoti mācīties 9.klasē varēja izvēlēties jebkurā izglītības iestādē, IZM plāno veidot izlīdzinošo mācību gadu, kura laikā skolēns apgūtu ne tikai tos priekšmetus, kuros viņa zināšanas un prasmes bija nepietiekamas, bet varētu mācīties arī kādus profesionālās ievirzes priekšmetus.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga skaidroja, ka šādu izlīdzinošo mācību gadu plāno ieviest sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, finansējumu paredzot no Eiropas struktūrfondiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības vadītāja Liene Voroņenko uzsvēra, ka darba devēji vēlētos, lai valsts rastu sistēmisku risinājumu ilgtermiņā jauniešiem, kuri nepabeidz izglītības iestādes.

Voroņenko prognozēja, ka šajā mācību gadā centralizētos eksāmenus nenokārtos no 1000 līdz 1500 pamatskolēniem, kuriem ir jāpiedāvā alternatīva iespēja iegūt pamatizglītību un apgūt arodu.

Pestovs informēja, ka ir nepieciešams veidot metodiskā atbalsta centru, kas nodrošinās katra mācību priekšmeta satura un pieejas pilnveidi, izstrādāt un nodrošināt metodisko materiālu komplektus skolotājiem, lai viņi varētu sniegt katram skolēnam visatbilstošāko palīdzību.

Līdz šim īstenoto programmu “Pumpurs”, kas ar Eiropas struktūrfondu finansējumu sniedza atbalstu skolēniem, kam bija risks priekšlaicīgi pamest mācības, plānots turpināt programmā “Skola-kopiena”, lai mazinātu – atstumtības risku izglītības iestādēs un atbalstītu tos jauniešus, kuri nepabeidz 9.klasi.