Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

IZM uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju līdz augusta vidum

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien lēma uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar iesaistītajām pusēm līdz 15. augustam izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju.

IZM uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju līdz augusta vidum
Foto: LETA
30.05.2023 18:35

LETA

Izglītības ministre Anda Čakša (JV), iepazīstinot ministrus ar IZM izstrādātajiem kritērijiem skolu tīklu reformai, pauda, ka pie skolu tīklu kartes darba grupa nonāca pēc vizītēm 37 pašvaldībās.

IZM piedāvā mainīt skolu kvalifikācijas principus, balstoties uz skolēnu blīvumu teritorijā, paplašinot jēdzienu “pierobežas pašvaldības” uz “pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības”, vienlaikus ieviešot izņēmumu skolas, lai nodrošinātu izglītības iestāžu pieejamību skolēniem.

Piedāvājums paredz noteikt kritērijus optimālam skolēnu skaitam klašu grupās un to, ka 7.-12. klašu grupa pārietu valsts pārziņā, 1.-6. klašu grupu atstājot pašvaldībām.

Skaidrojot lēmumu pārņemt 7.-12. klašu grupas, izglītības ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne atzīmēja, ka esot iemesli, kāpēc samazinās skolēnu skaits vidējās izglītības posmā –

skolēnu skaita izmaiņas ietekmējot gan tas, ka profesionālajās izglītības iestādēs piedāvājums kļūstot kvalitatīvāks, gan tas, ka ir skolas, kuras nevar piedāvāt padziļinātus STEM kursus, līdz ar ko bērni dodas uz pašvaldībai tuvumā esošajām skolām.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) diskusiju laikā norādīja, ka 31 valsts ģimnāziju vidū ir astoņas, kas īsteno mācības no 1. klases un vaicāja, vai skolu tīkla reforma ir tendēta uz to, lai nebūtu šādu pārklājumu. 

Urtāne atbildēja, ka ministrijas vēlas panākt, lai nebūtu pārklāšanās. Vienlaikus viņa akcentēja – ja valsts ģimnāzija ir lēmusi piesaistīt arī skolēnus no 1. klases, tas ir vienīgi tādēļ, lai saglabātu pēctecību 7.-12. klašu posmā.

Savukārt satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda bažas, ka

skolu tīkla reforma ietekmēs apdzīvotību reģionos – apdzīvotība vēl vairāk samazināsies.

Vienlaikus ministrs vaicāja, vai ir rēķināta plūsma jau esošajās skolās un vai tās varēs uzņemt plūsmu no citām skolām, uz ko IZM pārstāve atbildēja, ka darba grupa pētījusi skolēnu plūsmu pēdējo gadu laikā, kā arī iecerēts šo jautājumu atkārtoti pētīt “otrajā pašvaldību aplī”, kas tikšot īstenots ar OECD.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka būs jāskatās, kā varēs paplašināt uzņemšanas kapacitāti skolās, kur gaidāms pieplūdums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) diskusijā minēja, ka tautsaimniecībai vajadzētu vairāk tehnikumu bērnus, lai ražošanas un pakalpojumu sektoram nākotnē ir darbinieki.

”Vajadzīgs kaut kā stimulēt, lai bērni vairāk iet tehnikumos, tad attiecīgi būs mazāk bērnu vidusskolās,”

sacīja Sprindžuks.

Čakša atzīmēja, ka ir redzams – atsevišķās pašvaldībās mākslīgi mēģina aizturēt bērnus vidusskolā, ja tajās nav tehnikuma, lai noturētu finansējumu. 

Vienlaikus būtu svarīgi sabiedrībai nodot ziņu, ka profesionālās izglītības iestādēs jaunietis nonāk, jo viņam ir profesionālās dotības, ne tāpēc, ka viņš “izkrita” vidusskolā vai ģimnāzijā, uzskata Urtāne.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) atgādināja ministriem, ka ir svarīgi atcerēties, ka skolu tīkla sakārtošana tiek veikta bērnu interesēs – lai bērni iegūst konkurētspējīgu un labu izglītību.

Siliņa norādīja, ka būtu jāsaprot, kas notiek ar speciālās izglītības iestādēm, uz ko Čakša atbildēja, ka likumā ir arī skaidri nodefinēts, ka jānodrošina iekļaujoša vispārējā izglītība.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja, Siguldas valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna skatījumā ministru diskusija pielīdzināma diskusijai darba grupā, lūdzot IZM piedāvāto protokollēmumā nevis pieņemt zināšanai, bet, balstoties uz ministrijas vīziju, uzdot un sagatavot ar sadarbības partneriem informatīvo ziņojumu.

Kalvāna paustajam piekrita arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, paužot, ka sadarbības partneriem nav bijis iespējams savlaicīgi reaģēt uz IZM piedāvājumu – ministrija arodbiedrībai to esot prezentējusi tikai dienu pirms valdības sēdes.

Viņa aicināja informatīvajā ziņojumā iekļaut arī kvalitatīvos kritērijus, lai mērītu skolu efektivitāti, kā arī ievērot vienlīdzīguma principu starp privātskolām un valsts vai pašvaldības pārziņā esošajām skolām, jo iznākot, ka privātskolām nav jāievēro kritēriji, bet statistikā tās tiekot iekļautas.

Čakšas ieskatā, diskusijā paustais parādot jautājuma neviennozīmību, tāpēc viņa aicināja “izkāpt no komforta zonas”, jo

ministrijas piedāvātie kritēriji netika izstrādāti “ar mērķi kaut ko aizslēgt”, bet gan, lai “nodrošinātu kvalitatīvu izglītību”. 

Jau vēstīts, ka IZM rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12. klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.

Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

IZM lēš – optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12. klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas.

Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos.

Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, pie kura izstrādes šobrīd strādā ministrija.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz