Jaunajā pieejā paredzēts lielāku nozīmi piešķirt cilvēka funkcionēšanas spējām, vērtējot ne tikai veselības traucējumus, bet arī to ietekmi uz pašaprūpi, mobilitāti, saziņu, mājsaimniecības darbiem, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā.

Ziņojumā paredzēts pilotprojektu īstenot sešu mēnešu laikā. Jaunos invaliditātes novērtēšanas instrumentus plānots pārbaudīt aptuveni 880 ekspertīzes gadījumos, no kuriem aptuveni 150 gadījumos paredzēts izmēģināt arī Aprūpes intensitātes skalu īpašas kopšanas nepieciešamības vērtēšanai.

Pilotprojekta laikā invaliditātes ekspertīze joprojām tiks veikta pēc pašreizējiem kritērijiem, līdztekus izmantojot jauno pieeju. Jauno instrumentu rezultāti neietekmēs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu par invaliditātes vai īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanu. Instrumentus varēs izmantot tikai ar personas rakstveida piekrišanu.

Patlaban pilngadīgas personas, piesakoties invaliditātes ekspertīzei, aizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. LM secinājusi, ka pašnovērtējums nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, turklāt papīra anketās norādītos datus nav iespējams sistemātiski elektroniski analizēt un salīdzināt ar medicīnisko informāciju.

Tādēļ pašnovērtējuma anketu piedāvāts aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto invaliditātes novērtēšanas instrumentu “WHODAS 2.0”. Anketu sarunā ar personu aizpildītu VDEĀVK funkcionālais speciālists – fizioterapeits vai ergoterapeits.

Atbilstoši intervijā konstatētajiem būtiskākajiem funkcionēšanas ierobežojumiem cilvēka situāciju padziļināti vērtētu, izmantojot vienu vai vairākus mērķētus protokolus. Tie izstrādāti redzes, dzirdes, kustību, garīgās veselības un hronisku slimību radīto traucējumu novērtēšanai. Ārsti vērtētu cilvēka ķermeņa funkcijas un struktūras, savukārt funkcionālie speciālisti – viņa aktivitātes un līdzdalību ikdienas dzīvē. Garīgās veselības traucējumu gadījumos novērtēšanā paredzēts iesaistīt arī klīniskos psihologus.

Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā novērtēšana notiktu klātienē VDEĀVK telpās. Atkārtotas ekspertīzes gadījumā noteiktos apstākļos saruna varētu notikt arī attālināti, bet cilvēkiem, kuriem jāvērtē īpašas kopšanas nepieciešamība, novērtējumu veiktu dzīvesvietā.

Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai piedāvāts izmantot Aprūpes intensitātes skalu. Patlaban novērtējumu pēc Bartela indeksa lielākoties veic pašvaldību sociālie darbinieki, bet jaunajā pieejā to darītu fizioterapeits vai ergoterapeits. Skalā paredzēts vērtēt cilvēka pašaprūpi, spēju veikt ikdienas un mājsaimniecības darbības, kā arī kognitīvās spējas. Atbilstoši iegūtajam punktu skaitam īpašas kopšanas nepieciešamību varētu iedalīt divos līmeņos – augstā un ļoti augstā.

Šāds iedalījums nākotnē ļautu kopšanas pabalsta apmēru noteikt pēc faktiskās aprūpes intensitātes, nevis invaliditātes cēloņa.

Pilotprojektam nepieciešamais finansējums būs jānodrošina LM esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tos prioritizējot. Vienlaikus ministrijai būs jāizvērtē iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu projekta “Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana” netiešo izdevumu finansējumu.

LM un VDEĀVK līdz 2027. gada 31. decembrim būs jāapkopo pilotprojekta rezultāti. Savukārt līdz 2028. gada 1. februārim LM, pamatojoties uz pilotprojekta rezultātiem, būs jāizstrādā un labklājības ministram jāiesniedz izskatīšanai valdībā konceptuālais ziņojums. Tajā būs jāiekļauj priekšlikums par pilnveidotu invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanas pieeju.

Jau ziņots, ka 21. jūlijā LM sagatavotais ziņojums par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi divas reizes tika izņemts no valdības sēdes darba kārtības. Iemesls tam bija Finanšu ministrijas (FM) bažas par piedāvāto izmaiņu iespējamo ietekmi uz valsts budžetu. Taču 6. augusta atzinumā FM norādīja, ka neiebilst pret precizētā projekta izskatīšanu valdībā, vienlaikus lūdzot precizēt ziņojumā atsauces uz tā pielikumiem.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka vispirms nepieciešams sākt pilotprojektu un jauno pieeju pārbaudīt praksē, bet būtiska finansiālā ietekme būtu gaidāma tikai pēc vairākiem gadiem. Pēc ministra teiktā, sistēmas pilnveidi gaida vairāk nekā 200 000 cilvēku ar invaliditāti.

FM iepriekš iebilda, ka atbilstoši prognozēm fiskālā telpa 2028.-2030. gadā būs negatīva, tādēļ papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem nebūs pieejams. Ministrija lūdza no ziņojuma izslēgt papildu finansējuma aprēķinus un norādes uz jaunu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību.

FM iebilda arī pret kopšanas pabalsta palielināšanas iekļaušanu ziņojumā, norādot, ka šis jautājums nav tieši saistīts ar invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi un būtu skatāms atsevišķi.

Patlaban pilngadīgai personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts ir 213,43 eiro mēnesī, bet personai, kuras invaliditātes cēlonis ir slimība kopš bērnības, – 413,43 eiro mēnesī. Šī gada janvārī kopšanas pabalstu saņēma 17 001 cilvēks. No viņiem 14 205 jeb 84% saņēma 213,43 eiro, bet 2796 jeb 16% – 413,43 eiro mēnesī. Kopšanas pabalstu izmaksai 2025. gadā izlietots 51,43 miljons eiro.