Iepirkumā VPK meklē, kam uzticēt restorāna un ēdināšanas pakalpojumus. Pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina uzkodu pagatavošana 8.jūlijā, ēdiena servējums atbilstoši pasākuma raksturam.

Pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina glāzes, uzkodu servējumu uz uzkodu veidam atbilstošiem porcelāna un stikla traukiem, salvetes un galdautus stāvgaldiem, galdu un telpu dekoratīvo noformējumu.

Tehniskajā specifikācijā norādīts, ka traukiem jābūt labā stāvoklī, tīriem, bez robiem un plaisām, galdautiem, auduma salvetēm – labi izgludinātām, bez traipiem.

Pretendentam būs jānodrošina arī viesmīļa pakalpojumus. Viesmīļiem ir jābūt ar atbilstošu pieredzi, jāpārzina latviešu valoda, kā arī angļu valoda tādā līmenī, lai varētu nodrošināt ārvalstu viesu apkalpošanu. Viesmīļiem jābūt tērptiem vienāda stila un krāsas apģērbos.

Pakalpojuma sniedzējam jānodrošina ēdienu sortiments un vīns atbilstoši pasākuma raksturam un uz to attiecināmām protokolārajām prasībām.

Inaugurācijas pieņemšanā plānots piedāvāt veģetārās, zivju un gaļas uzkodas, mini kūciņas un groziņus, viena veida baltvīnu, sarkanvīnu un sulu.

Tehniskajā specifikācijā atzīmēts, ka uzkodās un deserta uzkodās pēc iespējas jāizmanto Latvijā iegūti un ražoti produkti atbilstoši sezonai. Uzkodās nedrīkst izmantot birstošas, drūpošas sastāvdaļas, produktus un garšvielas ar spēcīgu, specifisku aromātu un garšu. Tāpat ēdināšanas pakalpojumā izmantotie pārtikas produkti nedrīkst saturēt ģenētiski modificētos organismus.

LETA jau rakstīja, ka Saeima 31.maijā par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera Krišjāņa Kariņa partijas “Jaunā vienotība” (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Vēlēšanu pirmajā un otrajā kārtā par “Progresīvie” prezidenta amata kandidāti Elīnu Pinto nobalsoja desmit, bet pret bija 77 parlamentārieši. Savukārt “Apvienotā saraksta” dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru atbalstīja 25 deputāti, pret bija 62. Par Edgaru Rinkēviču nobalsoja 42 Saeimas deputāti, pret – 45.

Vēlēšanu trešajā kārtā par Rinkēviču nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret – 35. Savukārt Pīlēna kandidatūru atbalstīja 25 deputāti, pret bija 62.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.

Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Rinkēvičs 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.

No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.

No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā vienotība” saraksta.

Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.