Vaicāta par izšķiršanos starp NA un “Progresīvajiem”, ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) piedien žurnālistiem skaidroja, ka par potenciālajiem koalīcijas partneriem tiks spriests pirmdien JV valdes sēdē. Siliņa akcentēja, ka jautājums jāizdiskutē arī ar JV veidojošajām reģionu partijām.

Premjera amatam nominētā kandidāte skaidroja, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar “Progresīvajiem”.

Pēc JV valdes sēdes arī iezīmēsies lielāka skaidrība par valdības veidošanas tālāko gaitu, pauda politiķe.

Vaicāta par savu personīgo viedokli par to, ar ko būtu labāk strādāt – ar NA vai “Progresīvajiem”, Siliņa skaidroja, ka šo lietu sākumā izdiskutēs ar JV biedriem. Pēc JV valdes sēdes pirmdien būs redzams, vai partiju apvienībai ir jau skaidri izveidojies viedoklis, vai arī vēl nepieciešamas kādas konsultācijas. JV politiķe pozitīvi novērtētu, ja nākamnedēļ taptu skaidrs, kāds būs koalīcijas modelis, bet tas atkarīgs gan no JV, gan iesaistīto partiju lēmumiem.

Uz jautājumu sīkāk skaidrot reģionālo partiju lomu JV lēmumu pieņemšanā premjera amata kandidāte norādīja, ka šādi lēmumi ietekmē arī partijas darbu reģionos, kur ir dažādas koalīcijas ar citiem spēkiem. Reizē JV vienmēr ir vadījusies pēc principa, ka notikumi reģionos neietekmē pašu valdības koalīcijas veidošanu, taču jāizsver arī dažādi riski. Taujāta, vai reģionālo partiju piesaukšana varētu liecināt par labu NA izredzēm, premjera amatam nominētā kandidāte atbildēja noraidoši.

Siliņa pieļāva iespēju, ka laikā starp JV valdes sēdi pirmdien un iešanu trešdienas, 30.augusta, rītā ziņot par progresu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam varētu vēl notikt viens partiju oficiālo sarunu raunds.

Premjera amata kandidāte uzsvēra, ka ar visām sarunās iesaistītajām partijām ir vienošanās, ka, tā kā drīz jāpieņem valsts budžets 2024.gadam, tad svarīgi ir nezaudēt sarunu tempu.

Jautājumos par jaunajai valdībai paveicamajiem darbiem ļoti lielas atšķirības neesot iezīmējušās – esot jomas, par kurām visām piecām valdības veidošanā iesaistītajām partijām ir vienots viedoklis, bet esot arī tādas, kur pozīcijas atšķiras.

Iekšējā un ārējā drošība ir viena no tām tēmām, par kuru nebija šaubu, ka tā ir visu partiju prioritāte. “Veidojot nākamā gada budžetu, par to noteikti būs jālemj,” sacīja Siliņa un piebilda, ka visas četras uz koalīcijas sarunām aicinātās partijas saprot, ka drošībā ir jāiegulda gan finansējums, gan cilvēkresursi.

“Jāatzīst, ka vairāki potenciālie strīdi varētu būt par budžetu, kā tas vienmēr notiek,” piebilda Siliņa.

Pēc Siliņas stāstītā, sarunā būtiska uzmanība veltīta veselības nozarei. Viņa atzina, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir jautājums, kas būs jārisina. Taču līdz ar papildu finansējuma piešķiršanu ir arī jāatrod veids, kā turpmāk ilgtermiņā finansēt veselības aprūpi, atzīmēja politiķe.

“Ir skaidrs, ka, ieguldot papildu finansējumu, nesaņemam pretī to rezultātu, ko visi gaidām,” Siliņa atkārtoja līdzīgu pozīciju tai, kādu ir paudis demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņa norādīja, ka šodienas sarunās diskutēts par lielāku caurspīdību gan mediķu, gan pedagogu algās. Ja no budžeta tiek finansēta gan veselības aprūpe, gan izglītības sistēma, būtu svarīgi redzēt gan mediķu, gan pedagogu algas, izteicās Siliņa

Siliņa pauda gandarījumu, ka visas četras uz koalīcijas veidošanas sarunām aicinātās partijas apliecināja gatavību strādāt viņas komandā.

Politiķe stāstīja, ka sarunās ar visām partijām tika apspriests arī jautājums par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanu koalīcijā un to, kā varētu izvairīties no sankcionētu personu, proti, Ventspils politiķa Aivara Lemberga, ietekmes.

Visām partijām bijusi vienota izpratne par to, ka jebkura koalīcijas partnera virzīta Ministru kabineta locekļa darbs nevarētu tikt šādi ietekmēts. Koalīcijas līgumā esot jāiekļauj konkrēta atruna, kā risināt situāciju, ja konstatē tādu ietekmi, klāstīja politiķe.

Lai mazinātu bieži piesaukto Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”/ZZS) iespējamo ietekmes risku, ZZS pārstāvji ar “Jauno vienotību” esot izrunājuši labās prakses nostiprināšanu koalīcijas līgumā, kas paredzēs tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā.

Kā ziņots, Siliņa uz pirmajām oficiālajām sarunām aicināja četru politisko spēku pārstāvjus, lai mēģinātu vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi gan ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks “aiz borta”.

Sarunas bez JV piedalījās “Apvienotais saraksts” (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), NA un “Progresīvie”. Nepastāv iespējas NA un “Progresīvajiem” vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Siliņa iepriekš teikusi, ka saskata iespēju izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti “Progresīvie”, bet citā modelī – NA. Politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī “citas variācijas”, lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.