“Mums ir sistēma, kur ir pieļaujama un atrodama ļoti liela dažādība,” sacīja premjers, norādot, ka sistēma ir jāsakārto, tostarp līdz galam jāsakārto skolu tīkls, kā arī jāprecizē tas, kas būtu vai nebūtu pašvaldību atbildība, piemēram, kas lemj, kā sadalāma valsts piešķirtā nauda.

Pēc politiķa vārdiem, Latvijā jāturpina darbs pie skolu tīkla un finanšu plūsmu skolām sakārtošanas, lai “piešķirtā nauda nonāk tur, kur tai paredzēts nonākt”.

Premjers piebilda, ka šīs valdības galvenā prioritāte ir plaša ekonomikas transformācija, un tās pamatā ir laba izglītības sistēma. “Izglītība ir viens no pamatiem, kas jāattīsta un jāstiprina, lai ekonomika arī nākotnē var attīstīties,” sacīja Kariņš.

Diskusijās no LIZDA pārstāvju puses izskanējuši pārmetumi par nepilnībām sistēmā un atšķirībām dažādās skolās. “Mums nav vienlīdzība – ir jāpilnveido sistēma, lai visā valstī jaunieši var iegūt vienlīdz labu izglītību, lai pedagogi, strādājot līdzīgu slodzi, saņemtu līdzīgu atalgojumu,” norādīja premjers.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) preses konferencē sacīja, ka, jau strādājot pie valdības deklarācijas, fokuss ir bijis uz skolotāju atalgojuma palielināšanu – šobrīd uz zemākās likmes pieaugumu.

Sarunās ar LIZDA pārstāvjiem būtiski bijis saprast, kuras skolotāju grupas saņem atalgojuma pieaugumu no 7,5 eiro uz 8,5 eiro stundā, kā arī nodrošināt, lai direktoru vietnieku atalgojums nebūtu zemāks par skolotāju atalgojumu.

Komentējot LIZDA pārmetumus par aprēķinu trūkumu par finansējumu slodžu balansēšanai, Čakša norādīja, ka aprēķinus konkrētai skolai veic konkrētā pašvaldība un aprēķini, kas ir veikti, ir veikti, balstoties uz minimālo stundas likmi.

Savukārt runājot par mācību materiālu trūkumu, Čakša atzina, ka viens no skolotāju pārslodzes iemesliem ir mācību materiālu neesamība.