Trešdien Briselē noslēdzās ES Vides ministru padomes ārkārtas sanāksme. Pēc gandrīz diennakti ilgām sarunām ES dalībvalstis vienojās par Eiropas Klimata likuma (EKL) grozījumiem saistībā ar klimata mērķi 2040. gadam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvija ir aktīvi iesaistījusies sarunās dažādos formātos un Latvijas nostāja ir daudz skaidrota Eiropas Komisijai. Tāpat Latvija ir aktīvi meklējusi domubiedrus citās dalībvalstīs.

“Esam gandarīti, ka mums ir izdevies panākt Latvijai būtisko elementu iekļaušanu EKL grozījumu priekšlikuma tekstā. Taču šis ir tikai pusceļš – tagad sarunas par galīgo redakciju trialogos norisināsies starp Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un EK. Mums būs būtiski nosargāt panākto. Ceram uz Eiroparlamenta deputātu turpmāko atbalstu,” uzsver Melnis.

Papildus panākta arī vienošanās, ka ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS2) attiecībā uz transporta enerģiju tiek atlikta par vienu gadu – līdz 2028. gadam.

Par šo, tāpat kā par pārējo regulas tekstu, vēl jāvienojas ar Eiropas Parlamentu. Ja Eiropas Parlaments to atbalstīs, tad tā dēvētais ETS2 fosilās degvielas nodoklis Eiropā stātos spēkā nevis 2027. gadā, kā sākotnēji plānots, bet 2028. gadā.

Taču ārpus regulas grozījumiem EK atsevišķā paziņojumā ir apņēmusies pārskatīt ETS2 ieviešanas pamatprincipus, lai nodrošinātu Eiropā pakāpeniskāku un vienmērīgāku sistēmas ieviešanu.

Plānotie tiesību aktu priekšlikumi paredz risināt dalībvalstu bažas par augstām un svārstīgām emisijas kvotu cenām, tirgus darbības korektu sākšanos, kā arī emisijas kvotu cenu tendencēm.

Latvija padomes sēdē uzsvēra, ka klimata mērķim 2040. gadam ir jābūt reālistiski sasniedzamam. Vairums valstu un EK, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus, nebija gatavas atkāpties no 90% mērķa lieluma.

Latvija panāca virkni nosacījumu, kas šī mērķa ieviešanu un pārdali starp dalībvalstīm varētu padarīt Latvijai iespējami izdevīgu.

Pirmkārt, regulas tekstā ietverts skaidrojums, ka klimata mērķa sasniegšanai tostarp izmantojama arī ilgtspējīga bioenerģija, īpaši izceļot atjaunojamo degvielu nozīmi transportā.

Tas nozīmē, ka arī pēc 2030. gada ilgtspējīga biomasa varētu tikt saglabāta kā atjaunīgs energoresurss enerģijas ražošanā. Par šo galīgajā balsojumā vēl būs jālemj Eiropas Parlamentam.

Otrkārt, EK ir dots uzdevums katrus divus gadus novērtēt progresu mērķu sasniegšanā, ņemot vērā gan zinātnes atziņas, gan tehnoloģisko progresu, kā arī pieaugošos izaicinājumus un iespējas ES globālajai konkurētspējai.

Ja izrādīsies, ka līdz ar novērtējumu izvirzītais mērķis būs bijis optimistisks, EK būs jāveic regulas grozījumi, tostarp pārskatot regulā ietverto 90% mērķi.

Vienlaikus mērķu īstenošanai jānorit tā, lai saglabātu ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo labklājību.

Šie nosacījumi Latvijas ieskatā ir sevišķi būtiski, ņemot vērā Latvijas gan ekonomisko, gan šā brīža ģeopolitisko situāciju.

Treškārt, regulas tekstā norādīts, ka, veidojot 2040. gada mērķa izpildi, tiks reālistiski ņemtas vērā zemes sektora iespējas un ar to saistītās nenoteiktības, kas atkarīgas no dabiskiem procesiem un klimata pārmaiņām.

Piemēram, Latvijā liela daļa teritorijas ir meži, lauksaimniecības zemes un organiskās augsnes (kūdras zemes). To emisijas un oglekļa piesaiste ir atkarīga no dabas procesiem, ko nevar ietekmēt, piemēram, sausums, vētras, kaitēkļi.

Šie ir būtiski faktori, kuri ir jāņem vērā, vērtējot mērķu izpildi šajā sektorā.

Balsojumam Vides ministru padomē Latvija pievienoja deklarāciju, skaidrojot Latvijas nostāju par bioenerģijas lomu enerģētikā kā daļu no atjaunīgo energoresursu portfeļa.

Deklarācijā arī skaidrots Latvijas viedoklis par mērķu pārskatīšanu, ja tiek secināts, ka mērķa sasniegšana ir neiespējama. Latvija arī aicina veikt detalizētu ietekmes izvērtējumu valstu līmenī, lai nodrošinātu, ka emisiju samazinājuma rādītāji starp dalībvalstīm tiktu sadalīti godīgi un izpildāmi.

Vides ministru padomē tika panākta vienošanās arī par Parīzes nolīguma kontekstā nepieciešamā ES nacionāli noteiktā devuma (NDC) noteikšanu 2035. gadam.

NDC plānots iesniegt pirms ANO Klimata konferences (COP30), kas notiks no 10. līdz 21. novembrim Belemā, Brazīlijā.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu visām pusēm periodiski jāiesniedz savi nacionāli noteiktie devumi un tie jāatjauno ik pēc pieciem gadiem.

NDC atspoguļo katras valsts centienus samazināt emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei. ES iesniedz kopīgu NDC par visām tās dalībvalstīm kopumā.