Sākotnēji izmeklētājiem bija aizdomas, ka Rīgas domes un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības atbildīgās amatpersonas, ar kapitālsabiedrību saistītu uzņēmumu pārstāvji, kā arī Čehijas un Polijas uzņēmumu amatpersonas, iespējams, vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu un kukuļošanas rezultātā iegūto līdzekļu legalizēšanu, informēja KNAB.

Izmeklēšanas gaitā KNAB ieguva un pārbaudīja informāciju, kas norādīja uz fizisku personu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un finanšu plūsmas nodrošināšanā ar mērķi slēpt finanšu līdzekļu patieso raksturu un izcelsmi.

Pirmstiesas izmeklēšanā KNAB esot izmantojis “daudzveidīgas analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas darbības un metodes” un pielietojis “visus starptautiskās sadarbības mehānismus informācijas iegūšanai”, proti, piesaistīja Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ekspertus atbalsta sniegšanai, izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu ar Čehijas tiesībsargājošām iestādēm un aktīvi sadarbojās ar Polijas izmeklēšanas iestādēm.

KNAB kopumā nosūtīja 22 tiesiskās palīdzības lūgumus un Eiropas izmeklēšanas rīkojumus uz 12 valstīm. Pieprasītās ziņas bija viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, lai varētu sekmīgi noslēgt pirmstiesas izmeklēšanu. Vairums ārvalstu institūciju esot bijušas kūtras vai formālas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildē, tāpēc pierādījumu iegūšanas iespējamība tikusi kavēta vai pilnībā izslēgta, informēja KNAB.

Neskatoties uz KNAB īstenotajām izmeklēšanas darbībām un sadarbības mehānismiem, birojam nav izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus kriminālprocesā iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības.

Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums paredz, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, KNAB ar Ģenerālprokuratūras piekrišanu pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

KNAB norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija kalpojusi par pamatu četru citu KNAB kriminālprocesu uzsākšanai, no kuriem trīs noslēgušies ar ierosinājumiem uzsākt kriminālvajāšanu. Tāpat KNAB iegūto informāciju pārsūtījis atbilstoši kompetencei izvērtēšanai Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Eiropas Prokuratūrai un Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai.

KNAB pateicas Polijas Pretkorupcijas dienestam (CBA), OLAF, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un citiem partnerdienestiem Latvijā un ārvalstīs par sniegto atbalstu. Neatkarīgi no KNAB pieņemtā lēmuma CBA aizvien veicot izmeklēšanu savā sāktajā kriminālprocesā.

Jau ziņots, ka kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. Kriminālprocesā izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Šajā lietā bija iesaistīts bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons, uzņēmējs Edgars Teterovskis, viņa dzīvesbiedre un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīna Kokina.

Lietā bija iesaistīti arī ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks un bijušais “Rīgas satiksme” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, taču viņi jau devušies mūžībā.

Aizturēšanas un apcietināšanas šajā lietā norisinājās 2018.gada nogalē. Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs bija 870 000 eiro.