Gaidāmās likmes oficiāli būs zināmas, kad par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu tiks lemts valdībā.

Provizoriski paredzams, ka pēc izmaiņām pirmskolas izglītībā zemākā likme varētu būt 7,75 eiro stundā un pārējos līmeņos – 8,5 eiro stundā.

Vēl turpināsies diskusijas par atsevišķiem finanšu jautājumiem, tajā skaitā Kultūras ministrijas padotībā esošo pedagogu darba samaksu, skaidroja Rinkēvičs.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūru LETA informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar šo grafiku

no šī gada 1. septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem – 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) iesniegtais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025. gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem.

Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1. septembri.

“Uzskatu, ka šodien ir sperts pārliecinošs solis, lai jau šogad uzsāktu pedagogu zemākās darba samaksas paaugstinājumu. Tas ir īpaši nozīmīgi tiem izglītības darbiniekiem, kuri saņem nelielu atalgojumu. Es ļoti priecājos par vienotu un konstruktīvu koalīcijas partneru pozīciju, konceptuāli atbalstot mūsu piedāvājumu,” pauž Čakša.

Valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.

Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve Ilze Zālīte aģentūrai LETA sacīja, ka

IZM priekšlikums par pedagogu zemākās likmes celšanu neatbilst tam, ko LIZDA prasījusi.

LIZDA piedāvātais risinājums bija paaugstināt viena skolēna vidējās izmaksas, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim.

Zālīte skaidroja, ka jau patlaban Rīgā, Pierīgā un vēl dažās citās pašvaldībā – kopumā 23 – pedagogi jau saņem 8,5 eiro par nostrādāto stundu vai pat vairāk. Līdz ar to šo pašvaldību pedagogiem pēc IZM priekšlikuma nebūs nekāda algas pielikuma. 

Attiecīgi ar IZM risinājumu lielākie cietēji būšot Rīgas un Pierīgas pedagogi, skaidroja Zālīte. Risinājums būtu viena skolēna vidējo izmaksu kāpums. 

Jau ziņots, ka, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” iepriekš pavēstīja, ka LIZDA prasītais pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiks tiks apstiprināts valdības sēdē 14. martā.