Viņš paskaidroja, ka sanāksmes laikā bijusi plaša diskusija par pārtikas precēm lielveikalos, piebilstot, ka, viņa izpratnē esot redzams, ka Latvijas lielveikalos ir redzamas karteļa pazīmes.

“Mēs redzam, ka ir nesamērīgi augstas pārtikas cenas,” viņš piebilda.

Jurēvics paskaidroja, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kādi risinājumi tieši tiks izmantoti, lai mazinātu pārtikas cenas, taču “ir vienota izpratne, ka

Latvijā īsts brīvais tirgus starp lielveikaliem neeksistē, pārtikas cenas daļēji ir nepamatotas”.

Koalīcijas partneri ir vienisprātis par datu pieejamības uzlabošanu, lai veicinātu konkurenci. Jurēvics norādīja, ka datu atklātība ir svarīgs solis, lai cenu veidošanas politika būtu godīgāka.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) savukārt sacīja, ka pie risinājumiem tiks strādāts kopā arī ar nozares asociācijām.

“Rezultātā jāiegūst iedzīvotājiem – pārtikas patērētājiem,” piebilda Krauze, akcentējot cenu veidošanas atklātības nozīmi.

Runājot par to, kad varētu tikt panākti kādi skaidri risinājumi, Jurēvics sacīja, ka “šajā jautājumā kavēšanās nedrīkst būt”. Viņš domā, ka

liela daļa lēmumu varētu tikt pieņemta šā gada laikā.

Latvijas Televīzija raidījumā “Šodienas jautājums” Jurēvics sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā vairākus risinājumus, bet esot vienošanās ne visus no tiem atklāt publiski, lai “otra puse nevarētu sagatavoties”.

Viens no atbalstāmiem punktiem ir papildu tirgotāju piesaiste Latvijai, lai radītu spiedienu, viņš norādīja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piebilda, ka ir apkopotas dažādas metodes no visas Eiropas Savienības.

Piemēram, labus rezultātus dodot Francijā izmantotā metode aizliegt utilizēt pārtikas preces. Proti, tas varētu likt domāt par preces cenas samazināšanu četras vai piecas dienas pirms tās derīguma termiņa beigām, nevis samazināt cenu pēdējā dienā un pēc tam atdot to atpakaļ ražotājam, sprieda ministrs.

Iepriekš ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.

Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm.

Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.

Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu. Vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.