Priekšlikums paredz, ka valsts 20% apmērā nodrošinātu mērķdotāciju pašvaldībām par izmaksāto mājokļa pabalstu summu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim, savukārt pilnā apmērā kompensētu izdevumus, kas saistīti ar piemaksām pašvaldību darbiniekiem par papildu darbu mājokļa pabalsta administrēšanā.

Rokpelnis skaidroja, ka šis regulējums ārkārtas situācijās paredz, ka pašvaldību pieaugošos izdevumus ir jāsedz valstij.

Politiķis argumentēja, ka valsts ieņēmumi pret pašvaldību ieņēmumiem augot straujāk un, ja Saeima lemj par papildu aktivitātēm, būtu godīgi, ka arī papildu izdevumus pašvaldībām kompensētu valsts.

Kopumā šī atbalsta nodrošināšana pašvaldībām valstij varētu izmaksāt 9,9 miljonus eiro, liecina Labklājības ministrijas (LM) aplēses.

Rokpelnis norādīja, ka pašvaldībām šo izdevumu nodrošināšanas gadījumā nākšoties no kaut kā naudu “noņemt”. Taču, tā kā šis ir neparedzēts gadījums, viņa ieskatā, adekvāti papildu izdevumus būtu apmaksāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte atbalstīja šo priekšlikumu, atzīstot, ka pašvaldībās ir atšķirīgas situācijas ar finanšu stāvokli, tostarp atšķirīgi ir arī mājokļa pabalstu pieaugumi.

Rīgas Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādīja, ka priekšlikums valstij segt papildu izmaksas pilnā apmērā administratīvi ir visvienkāršākais, jo nemainītos esošā kārtība, kā pašvaldības sadarbojas ar LM, lai saņemtu mērķdotāciju. Atbalstot priekšlikumu, viņš norādīja, ka papildu izdevumi jāfinansē tam, kas rada papildu darbu.

Komisija atbalstīja arī “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica priekšlikumu, kas paredz precizēt mājsaimniecību loku, kurām mājokļa pabalsta aprēķinā piemēro koeficientu 1,7, nosakot, ka tas attiecas uz mājsaimniecībām ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī ar jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja tie turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Viens no deputātes Ramonas Petravičas (LPV) priekšlikumiem paredzēja atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti mājokļa pabalsta aprēķinā pārejas periodā piemērot vēl augstāku koeficientu – 3 līdzšinējo 2,5 vietā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

LM pārstāvji norādīja, ka šāds palielinājums radītu papildu budžeta izdevumus aptuveni 24 miljonu eiro apmērā, tostarp LM budžetam – ap 22,7 miljoniem eiro, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – ap 1,5 miljoniem eiro.

Tika skatīts arī deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikums, kurā viņa rosinājusi mājsaimniecībām ar bērniem līdz 18 gadu vecumam vai jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kuri turpina iegūt izglītību, mājokļa pabalsta aprēķinā piemērot augstāku koeficientu – 2,0, tādējādi palielinot šo ģimeņu potenciālo atbalsta apmēru.

LM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis norādīja, ka atsevišķi aprēķini par atbalstu tieši šai iedzīvotāju grupai vēl nav veikti. Viņš skaidroja, ka mājokļa pabalsta īslaicīgajā atbalstā nav plānots grozīt pamatlikuma normas, bet kopumā LM šo ideju atbalsta.

LM valsts sekretārs Ingus Alliks informēja, ka patlaban ministrija strādā arī pie plašākiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem. LM priekšlikums ir kopumā pārskatīt mājokļu pabalsta saņēmēju kategorijas – sevišķi atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Tomēr patlaban, līdz aprīlim, aprēķinus par šo grupu LM nevar veikt. Ministrija solīja šos aprēķinus ņemt vērā nākamgad, tos analizējot pie pārejas normas, kā arī iekļaujot plašākajos grozījumos, pie kuriem patlaban norit darbs.

LM skaidroja, ka no administratīvā viedokļa jaunas grupas iestrādāšana patlaban pie ārkārtas izmaiņām radīs papildu grūtības, turklāt, ievērojot, ka koeficients 1,7 tiks piemērots visām mājsaimniecībām, arī ģimenes ar bērniem atbalstu saņems.

LM solīja turpināt darbu pie mājokļa pabalsta paplašināšanas ģimenēm ar bērniem. Indriksone lūdza ministriju attiecīgos aprēķinus veikt vismaz līdz oktobrim, atgādinot, ka “apkures sezona nesākas janvārī”.

Komisija atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu precizēt normu, nosakot, ka izdevumu kompensācija par papildu darbu attiecas uz pašvaldību darbiniekiem kopumā, ne tikai sociālo dienestu darbiniekiem.

Komisija arī vienojās pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojektam līdz 10. aprīlim.

Kā vēstīts, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar apkures rēķinu straujo kāpumu šoziem, valstij ir jākompensē pašvaldībām radušies papildu izdevumi, vakar pēc tikšanās ar LPS vadību nolēmusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja politiskajā spēkā, tikšanās laikā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentējis, ka vietvaras savus budžetus ir apstiprinājušas, un papildu uzdevumi no valsts puses, kas prasīs arī papildu tēriņus, nav tikuši ieplānoti.

Jau ziņots, ka Saeima steidzamības kārtā nodevusi izskatīšanai grozījumus, kas paredz 2026. gada janvārī-aprīlī paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķina koeficientus. Tas palielinās gan pabalsta saņēmēju skaitu, gan vidējo atbalstu, un daļa mājsaimniecību, kuras iepriekš pabalstam nekvalificējās, varēs to saņemt.

Koeficientu celšana attieksies arī uz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Esošajiem pabalsta saņēmējiem aprēķini tiks veikti automātiski, pārējiem jāvēršas sociālajā dienestā.

Grozījumi paredz arī iespēju sociālo dienestu darbiniekiem par paaugstināto noslodzi noteikt piemaksas līdz 50% no mēnešalgas.