Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā.

Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, teikts likuma projekta anotācijā.

No Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma spēkā stāšanās brīža Latvijas Banka būs uzskatāma par kompetento uzraudzības iestādi Latvijā.

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā, noteic grozījumi.

Likumprojektā ietvertas Latvijas Bankas tiesības noteikt darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību Latvijas Bankai personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvājumā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.

Likumprojekts paredz Latvijas Bankas tiesības noteikt likuma subjektiem to darbību regulējošas prasības vai kārtību šo prasību izpildei saskaņā ar Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, publisko piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.

Likumprojekts paredz, ka Latvijas Banka noteiks kritērijus, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, izmanto, lai nodrošinātu, ka to vārdā klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā, un kārtību, kādā šie kritēriji publiskojami.

Likuma subjektu vidū iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji), kurus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju noteikta veida finanšu pakalpojumu sniegšanai.

Proti, tās ir kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, centrālie vērtspapīru depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus organizētāji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki, kuru darbību regulē speciālie normatīvi un kuri ir tiesīgi veikt aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emisiju vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, būs tiesīgi sniegt tikai noteikta veida pakalpojumus, piemēram, kredītiestāde varēs sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, aktīviem piesaistītu žetonu emisiju un e-naudas žetonu emisiju, elektroniskās naudas iestāde – kriptoaktīvu pakalpojumu un e-naudas žetonu emisiju.

Paredzēts, ka Latvijas Bankai būs tiesības veikt uzraudzības pasākumus, kas vērsti uz finanšu tirgus dalībnieku darbības uzlabošanu ļoti agrīnā iespējamo problēmu posmā, kad preventīvi tiek novērsti potenciālie normatīvu pārkāpumi, vai situācijās, kad konstatēts pārkāpums, bet jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz to, lai aizsargātu finanšu tirgu vai finanšu pakalpojumu saņēmējus no tālākas pārkāpumu iespējamās ietekmes, piemēram, palielināt pārbaužu skaitu, pieprasīt – papildu pārskatus, uzturēt augstāku kapitālu, pilnveidot stratēģiju, izstrādāt plānus, sašaurināt biznesu, kā arī ierobežot kāda pakalpojuma sniegšanu vai aktīvu iesaldēšanu līdz brīdim, kad ir novērst potenciālā apdraudējums finanšu tirgus dalībnieka darbības stabilitātei.

Tāpat Latvijas Bankai paredzētas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas.

Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā.

Latvijā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības maksa paredzēta 5000 eiro un līdz 1,4% no bruto ieņēmumiem, kas ir iegūti no darbībām ar kriptoaktīviem.

Šī maksa netiks attiecināta uz kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, centrālo vērtspapīru depozitāriju un regulētā tirgus organizētāju, kuru veicamā maksa Latvijas Bankai saskaņā ar to darbību regulējošajiem normatīviem tiek noteikta pēc atšķirīgiem principiem, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas gadījumā to veicamās maksas aprēķinā tiktu ietverta arī to darbība kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā.

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu plānots papildināt ar elektroniskās naudas iestādes sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar elektroniskās naudas žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu papildinās ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā papildinās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem, savukārt ar grozījumiem Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā tiks paplašināts ieguldījumu brokeru sabiedrību sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījums ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Vienlaikus grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir paplašināt kredītiestādes sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar elektroniskās naudas, tostarp elektroniskās naudas žetonu, emisiju, aktīviem piesaistīto žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.

Finanšu instrumentu tirgus likumu papildinās ar regulētā tirgus organizētāja un centrālā vērtspapīru depozitārija sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikts pārejas posma režīms līdz 2026. gada 1. jūlijam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri sākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra.

Tāpat tiks noteikta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušana finanšu iestāžu kategorijā.

Visi šie grozījumi tiek veikti tādēļ, ka Eiropas Savienībā 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās regula, kuras subjektu tvērumā iekļaujas fiziskas un juridiskas personas, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Paredzēts, ka grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un Kredītiestāžu likumā stāsies spēkā 2024. gada 30. jūnijā.

Savukārt izmaiņas Ieguldījumu brokeru likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, kā arī Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā stāsies spēkā šā gada 30. decembrī.