Pašlaik gan nav zināms, kāds būs iznākums vēl notiekošajām sarunām par lielāku skaitu partiju, kas veidotu valdību.

Ja šāda vienošanās tiktu panākta, tad viens no risinājumiem būtu, ka, atsevišķiem ministriem atstājot amatus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbilstoši Satversmei virzītu apstiprināšanai Saeimā jauno ministru kandidatūras, piemēram, no “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ja šīs partijas būtu ietvertas koalīcijā.

Kā otrs variants būtu Kariņa pēc būtības formāla atkāpšanās no amata, lai pēc tam atkārtoti veidotu jauno valdību ar jau paplašinātās koalīcijas partiju ministriem. Šāds scenārijs gan būtu atkarīgs no, visdrīzāk, nākamā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pozīcijas -, vai viņš būtu gatavs Kariņu nominēt atkārtoti.

Reizē nav zināms, vai oficiālu lēmumu pieņemšana notiktu jau agrāk, vai gaidītu līdz tuvāk jūlija vidum – tad Valsts prezidenta amatā būtu stājies Rinkēvičs, noslēgušies gan Dziesmu un deju svētki, gan NATO samits.

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un “Progresīvajiem”, kam NA un AS kategoriski iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.