Ceturtdiena, 17. septembris Vera, Vaira, Vairis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Latvenergo”: Ieguldījumi vēja un saules jaudās var palīdzēt piesaistīt lielos enerģijas patērētājus Baltijā

Ieguldījumi jaunās vēja un saules jaudās ir priekšnoteikums lielākai elektroenerģijas cenu konkurētspējai Baltijas valstīs, un tie var palīdzēt piesaistīt investorus – lielos enerģijas patērētājus, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma finanšu direktors Guntars Baļčūns.

“Latvenergo”: Ieguldījumi vēja un saules jaudās var palīdzēt piesaistīt lielos enerģijas patērētājus Baltijā
Foto: Shutterstock
13.06.2026 13:57

LETA

Viņš pauž, ka “Latvenergo” investīcijas atjaunīgās enerģijas (AER) projektos pašreiz sniedz redzamus rezultātus – pieaug elektroenerģijas ražošana, eksporta apjomi un uzņēmuma konkurētspēja Baltijas tirgū.

2026. gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas ražošana jaunajās AER stacijās pieaugusi gandrīz 15 reizes, veicinot Baltijas energoneatkarību, eksporta potenciālu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

“Latvenergo” AER investīcijas un eksportspēja ir cēloņsakarīga – jo lielāki ir ieguldījumi saules un vēja jaudās, jo vairāk tiek saražota elektroenerģija, kas savukārt ļauj vairāk eksportēt, paplašināt darbību Baltijas tirgū un nostiprināt uzņēmuma konkurētspēju reģionā.

Baļčūns norāda, ka to atspoguļo “Latvenergo” iepriekšējos gados veiktie ieguldījumi.

2024. gadā investīcijas pieauga līdz vairāk nekā 500 miljoniem eiro, no kuriem 345 miljoni eiro tika ieguldīti jaunos saules un vēja enerģijas projektos Baltijā.

Savukārt 2025. gadā uzņēmums veica investīcijas gandrīz 800 miljonu eiro apmērā, no kuriem gandrīz 550 miljoni eiro bija AER projektu realizācijai.

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms “Latvenergo” elektrostacijās 2026. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 25%, ko tajā skaitā pozitīvi ietekmēja par 15 reizēm lielāka elektroenerģijas izstrāde jaunajās AER elektrostacijās, kas ir tiešs iepriekš veikto investīciju rezultāts.

Lielāka elektroenerģijas ražošana ļāva palielināt kopējo elektroenerģijas pārdošanas apjomu par 10%.

Baļčūns norāda, ka “Latvenergo” nākotnē būs diversificēts portfelis – hidroelektrostacijas (HES), termoelektrostacijas (TEC), saules un vēja elektrostacijas, kā arī bateriju sistēmas (BESS).

Šāds ražošanas aktīvu portfelis uzņēmumam ļaus nodrošināt klientu vajadzībām atbilstošāko elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū un nostiprināt eksporta pozīcijas.

“Salīdzinājumā ar citiem lielākajiem Baltijas enerģētikas uzņēmumiem “Latvenergo” ir kļuvis par vienu no aktīvākajiem investētājiem atjaunīgās enerģijas segmentā, un pēc kopējā investīciju apmēra 2025. gadā esam investējuši vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas energokompānijas,” pauž Baļčūns, norādot, ka investīcijas vēja un saules enerģijā ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas un Baltijas energoneatkarības stiprināšanai.

Viņš skaidro, ka jaunas vēja un saules elektrostacijas ļauj vairāk elektroenerģijas saražot uz vietas, izmantojot vietējos dabas resursus.

Tas samazina atkarību no elektroenerģijas importa un mazina nepieciešamību elektroenerģijas ražošanai izmantot importētu dabasgāzi vai citus fosilos energoresursus.

Lielākas atjaunīgās enerģijas jaudas palīdz stiprināt visas Baltijas reģiona energoapgādes drošību.

Jo vairāk elektroenerģijas tiek saražots Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo mazāka ir reģiona ievainojamība pret cenu svārstībām starptautiskajos enerģijas tirgos un ģeopolitiskajiem riskiem, kas var ietekmēt energoresursu piegādes. Tas ir īpaši svarīgi līdz ar Baltijas energosistēmu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

Baļčūns norāda, ka “Latvenergo” investīcijas sniedz būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai vairākos līmeņos – tās veicina nodokļu ieņēmumus, rada jaunas darba vietas, attīsta enerģētikas infrastruktūru un stiprina valsts eksporta potenciālu.

Uzņēmuma finanšu direktors pauž, ka nodokļu ieņēmumu jomā “Latvenergo” ir viens no lielākajiem valsts kapitālsabiedrību maksātājiem.

2025. gadā valsts budžetā iemaksāti 268,3 miljoni eiro un papildus dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu izmaksāti 185,9 miljoni eiro.

“Uzņēmuma investīcijas un saimnieciskā darbība rada pienesumu gan valsts budžetam, gan pašvaldībām, nodrošinot uzņēmumu ienākuma nodokļa, darbaspēka nodokļu, nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu ieņēmumus. Papildus tam valsts kā akcionārs saņem dividendes, kas tiek novirzītas sabiedrības vajadzībām,” skaidro Baļčūns.

Viņš pauž, ka nodarbinātības ziņā vēja, saules un elektrotīklu projekti rada darba vietas gan būvniecības un projektēšanas posmā, gan infrastruktūras uzturēšanā un ekspluatācijā.

Investīcijas stimulē pieprasījumu pēc vietējo uzņēmumu pakalpojumiem, veicinot aktivitāti būvniecības, projektēšanas, transporta, loģistikas un tehnoloģiju nozarē.

Investīcijas ļauj arī “Latvenergo” palielināt elektroenerģijas pārdošanu ārvalstu tirgos un mazināt energoresursu importa izmaksas, tādējādi uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci un veicinot valsts konkurētspēju reģionā.

Baļčūns norāda, ka ieguldījumi jaunās vēja un saules jaudās ir priekšnoteikums, lai Baltijas valstīs palielinātos elektroenerģijas cenu konkurētspēja, kas ir svarīgi ikvienam klientam.

Piemēram, redzot AER aktīvu izbūvi Baltijā, pašreiz ir parādījusies interese no lieliem enerģijas patērētājiem, piemēram, datu centru attīstītājiem, kas meklē piemērotas vietas datu centru izveidei reģionā.

“Saskatām, ka šādu investīciju projektu piesaiste Latvijai no dažādu apsvērumu viedokļa ir ļoti vēlama – ikviens šāds realizēts investīciju projekts veicinātu arī Latvijas ekonomikas izaugsmi,” norāda “Latvenergo” finanšu direktors.

Viņš skaidro, ka dividenžu politika enerģētikas uzņēmumos ir ļoti būtiska, jo tā tieši konkurē ar investīcijām.

Enerģētika ir kapitālietilpīga nozare – vēja parki, saules stacijas, bateriju sistēmas un tīklu modernizācija prasa milzīgas investīcijas.

Katrs eiro, kas tiek izmaksāts dividendēs, nav pieejams investīcijām, ja vien uzņēmums to neaizstāj ar aizņemšanos, taču arī aizņemšanās iespējas ir ierobežotas.

Un, ja salīdzina ar citiem enerģētikas uzņēmumiem Baltijā un plašākā reģionā, tad “Latvenergo” proporcionāli veic vislielāko dividenžu izmaksu.

“Būtiski īstenot līdzsvarotu nopelnītā un izmaksāto dividenžu apmēru, lai ar veiktajām investīcijām spētu nodrošināt gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, gan enerģētisko drošību, gan “Latvenergo” konkurētspēju,” norāda Baļčūns.

Jau ziņots, ka “Latvenergo” koncerna apgrozījums 2025. gadā bija 1,566 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 198,809 miljoni eiro.

Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā bija 949,824 miljoni eiro, bet peļņa – 190,216 miljoni eiro.

“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu.

“Latvenergo” obligācijas kotē biržā “Nasdaq Riga”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz