Tostarp 27% atvaļinājuma laikā pildījuši darba pienākumus izņēmuma kārtā, bet 15% aptaujāto atzīmējuši, ka šāda situācija atkārtojas regulāri.

Aptaujas dati arī liecina, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji atvaļinājuma laikā strādā retāk, tostarp Lietuvā atvaļinājuma laikā ir strādājuši 32% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 33%. Tostarp regulāri atvaļinājuma laikā darba jautājumus Lietuvā ir kārtojuši 9% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 13%.

Bankā norāda, ka, salīdzinot ar 2023.gadu, šajā jautājumā situācija Latvijā ir uzlabojusies, jo pirms diviem gadiem 60% iedzīvotāju atzina, ka atvaļinājuma laikā strādā. Turklāt 36% minēja, ka to darījuši izņēmuma kārtā, bet 24% norādīja, ka pieslēgties darbam nākas bieži.

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp dzimumiem nav būtisku atšķirību – gan sievietes, gan vīrieši snieguši līdzīgas atbildes.

Tajā pašā laikā, pēc bankā minētā, skaidri iezīmējas vecuma grupu tendences – visbiežāk darbam atvaļinājuma laikā izņēmuma kārtā pieslēdzas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem, kas, visticamāk, skaidrojums ar karjeras dabisko plūdumu – šajā dzīves posmā cilvēki biežāk ieņem vadošus amatus vai strādā nozarēs ar augstu atbildības līmeni, kur darba pienākumi turpinās arī ārpus formālā darba laika, tostarp atvaļinājumā.

Aptaujā arī secināts, ka atvaļinājuma laikā darbam visbiežāk pieslēdzas vadītāji – 38% to dara regulāri, bet vēl 39% – izņēmuma gadījumos. Arī biroja darbinieki (43%) un kvalificēti speciālisti (38%) nereti norādījuši, ka izņēmuma kārtā atvaļinājuma laikā nākas iesaistīties darba procesā.

Savukārt pašnodarbinātie bieži strādā arī atvaļinājumā – šādu pieredzi norādījuši 38% aptaujāto, kas, visticamāk, skaidrojams ar darba raksturu – pašnodarbinātajiem nereti nav stingri noteikta darba laika, un profesionālā dzīve mēdz saplūst ar personīgo, tādējādi darba pienākumi tiek pildīti arī atpūtas laikā, norāda bankā.

Tāpat aptaujā 36% norādījuši, ka atvaļinājumā nav nācies pildīt darba pienākumus, savukārt 2% atzinuši, ka šādu lūgumu ir saņēmuši, bet to ir noraidījuši.

Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2025.gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.