PVD laboratorisko izmeklējumu rezultātus saņēmis no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūta “Bior”.

Dienests novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamo vīrusa avotu un potenciālos vīrusa izplatīšanās ceļus no slimības skartās novietnes.

Lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, tiek likvidēti visi mājputni novietnē, iznīcināti no tiem iegūtie produkti, kā arī veikta tīrīšana un dezinfekcija.

Ap slimības skarto novietni noteiktas ierobežojumu zonas trīs un desmit kilometru rādiusā, kurās aizliegts pārvadāt dzīvus mājputnus un mājputnu izcelsmes produktus.

Tāpat šajās teritorijās esošajās mājputnu novietnēs jāievēro stingri biodrošības pasākumi.

Dienestā uzsver, ka Latvijā augsti patogēnā putnu gripa līdz šim bija konstatēta tikai savvaļas putniem, kā arī augsti patogēnās putnu gripas “H5N1” apakštips potenciāli ir ar zoonotisku raksturu, pastāvot riskam ar slimību inficēties arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

PVD norāda, ka varbūtība, ka ar putnu gripas vīrusu ir inficēti arī no mājputniem iegūti produkti, tajā skaitā olas, ir zema, tomēr speciālisti atgādina, ka jebkuri dzīvnieku izcelsmes produkti pirms lietošanas uzturā ir termiski jāapstrādā.

Putnu gripas vīruss, līdzīgi kā citi vīrusi, iet bojā termiskās apstrādes laikā. Dienestā arī norāda, ka par slimības uzliesmojumu ir informēts Slimību profilakses un kontroles centrs.

PVD publiskotā informācija liecina, ka šogad četros mēnešos dienests veica 25 pārbaudes savvaļas putniem, kurās netika konstatēts neviens augsti patogēnās putnu gripas gadījums, tomēr aprīlī no desmit veiktajām pārbaudēm savvaļas putniem vienai dzērvei konstatēts zemi patogēnas putnu gripas “H6N1” apakštipa saslimšanas gadījums.

Lietuvā līdz 25.maijam augsti patogēnā putnu gripa konstatēta vienam putnam mājas novietnē un trim savvaļas putniem, kā arī viens saslimšanas gadījums konstatēts arī savvaļas putnam Igaunijā.

Savukārt Eiropā kopumā līdz 25.maijam augsti patogēnās putnu gripas gadījumi konstatēti 251 mājputnu novietnē, tostarp 105 mājputnu novietnēs Ungārijā un 87 mājputnu novietnēs Polijā.

Tāpat Eiropā attiecīgajā periodā fiksēti 654 gadījumi turētu putnu, kas nav mājputni, novietnēs vai savvaļas putniem, tostarp 169 Vācijā un 158 Nīderlandē.

Pērn Latvijā tika izmeklēti kopumā 72 savvaļas putni, tostarp putnu gripa tika konstatēta vienā gadījumā, proti, augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta baltpieres zosij.

Vienlaikus vienam baltajam stārķim pērn tika konstatēts gripas H6N8 apakštips, kas nav augsti patogēns.

Kopš 2021.gada Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta kopumā 205 savvaļas putniem, kā arī putnu gripa konstatēta divām lapsām 2023.gadā.

PVD uzsver, ka augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā slimības skartās mājputnu novietnes īpašniekam ir iespēja saņemt valsts kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies slimības apkarošanas laikā, ja novietne un mājputni ir reģistrēti Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā, novietnē ir ievērota biodrošība un citas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Dienesta pārstāvji aicina Latvijas mājputnu turētājus nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaut mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši – ūdens putniem, gulbjiem, pīlēm, kā arī pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Tāpat jāraugās, lai putnu novietnei nepiekļūst nepiederošas personas, tostarp tiktu lietots darba vai maiņas apģērbs un apavi personām, kuras nonāk kontaktā ar putniem.

Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novērotas slimības pazīmes, būtiski samazinās putnu barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana un citas pazīmes.

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.

Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, piemēram, piekļūstot dīķiem un citām ūdenstilpnēm.

Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai priekšmetiem, apaviem, apģērbu, inventāru, uz kuriem nonācis vīruss.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.