Latvija pievienojusies Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai
Šonedēļ Latvija pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC) un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
LETA
No 2020. gada marta līdz 2023. gada martam Latvijai bija perspektīvās dalībvalsts statuss ar mērķi Latvijas zinātniekiem un institūcijām sniegt piekļuvi EMBL resursiem.
Kā norādīja ministrijā, šajā periodā ar EMBL sadarbojās vairāk nekā 90 zinātnieki, savukārt vairāk nekā 30 zinātnieki izmantoja piedāvātos kursus un seminārus. Divos EBML koordinētos projektos – “BlueRemdiomics” un “Genomic Data Infrastructure” – iesaistījies Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, piesaistot 500 000 eiro finansējumu Latvijai.
Līdz ar pievienošanos EMBL Latvija tagad ir dalībniece visās trīs lielākajās “EIROforum” infrastruktūrās – Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) un EMBL.
Lai Latvija piedalītos EMBL kā dalībvalsts, tai vispirms bija jāiestājas EMBC. Konference nodrošina stipendijas vizītēm uz EMBL centriem, atbalstu jaunajiem zinātniekiem, veicinot arī savstarpējo sadarbību, kā arī piedāvā apmācības programmas infrastruktūras pārvaldniekiem un pētniecības līderiem.
Iestāšanās EMBL tūlīt pēc perspektīvās dalībvalsts statusa nodrošina atlaides dalības maksai pirmajos piecos gados.
Nepieciešamais finansējums EMBL dalības maksas segšanai šogad ir 121 328 eiro, 2024. gadā – 151 513 eiro, 2025. gadā – 187 029 eiro, 2026. gadā – 286 068 eiro, 2027. gadā – 286 068 eiro, 2028. gadā un turpmāk – 287 221 eiro.
Latvijas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī.
Covid-19 pandēmijas laikā EMBL un tās sastāvā esošais Eiropas Bioinformātikas institūts (EMBL-EBI) kļuva par “galveno Eiropas platformu zināšanu pārvaldībā par Covid-19”, atzīmēja IZM. EMBL ir arī viena no institūcijām, kas analizē molekulārās bioloģijas metožu plašas izplatības ietekmi un potenciālos draudus.
EMBL sastāvā ir kopumā seši infrastruktūras centri – EMBL-EBI Hinkstonā, Strukturālās bioloģijas centri Grenoblē un Hamburgā, Audu bioloģijas un slimību modelēšanas centrs Barselonā, Dzīvības zinātņu centrs Heidelbergā un Epiģenētikas un neirobioloģijas centrs Romā. Biotehnoloģiju attīstībai šobrīd tiek veidots Viļņas Universitātes – EMBL izcilības centrs.
IZM norādīja, ka arī Latvijā pēdējā laikā atklāti jauni infrastruktūras centri, kuru darbība saistīta ar biotehnoloģiju jomu: Organiskās sintēzes institūta Biotehnoloģiju laboratoriju korpuss un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas studiju un pētniecības centrs.