Aģentūra LETA noskaidroja, ka AM ir iesniegusi saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Ārlietu ministrijām saskaņošanai Saeimas lēmuma projektu par Latvijas NBS dalību Kanādas vadītajā operācijā “Unifier” Ukrainā. Plānots, ka karavīrus nosūtītu uz Kanādas lēmumā par šīs operācijas darbību noteikto laiku.

Saeimas lēmuma projekts vispirms būs jāizskata valdībā.

AM runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA apliecināja, ka saskaņā ar Ukrainas valdības lūgumu iepriekš izveidota Kanādas bruņoto spēku operācija, lai atbalstītu Ukrainas drošības spēkus.

Operācijas mērķis ir palīdzēt drošības spēku apmācībā, uzlabojot un palielinot viņu spējas. Arī Latvija plāno dalību šajā operācijā, lai sniegtu savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju celšanā.

Šis ir vēl viens veids, kā Latvija var sniegt savu atbalstu Ukrainai, tomēr ministrijā neatklāja, cik karavīrus plānots nosūtīt, kurā reģionā tie bāzētos un cik lielas izmaksas tas prasītu no valsts budžeta.

21.janvārī Latvijas AM arī paziņoja, ka reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvija uz Ukrainu sūtīs pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, individuālo ekipējumu un sausās pārtikas uzturdevas.

LETA jau rakstīja, ka Kanāda pagarinās Ukrainas karavīru apmācību misijas termiņu vēl uz trim gadiem un apņēmusies paplašināt tās apjomu, trešdien pavēstīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Uz Ukrainu dosies vēl 60 Kanādas bruņoto spēku pārstāvji, kas papildinās 200 karavīru kontingentu.

Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.