Akūts veselības apdraudējums pētījumā nav konstatēts, taču vairākām vielu grupām nepieciešama turpmāka uzraudzība.

Pilotprojektā izvērtētas vairāk nekā 300 ķīmiskās vielas, no kurām 30 noteiktas kā prioritāras turpmākai analīzei.

Tās ietver pesticīdus, plastmasas sastāvā esošas vielas, piemēram, ftalātus un bisfenolus, ilgnoturīgās PFAS vielas, smagos metālus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus un citas vielas.

Pētījuma dati liecina, ka akrilamīds konstatēts visiem dalībniekiem, un tā klātbūtni galvenokārt ietekmē smēķēšana un pārceptas pārtikas lietošana.

Cilvēku organismos plaši sastopami ftalāti, savukārt atsevišķos gadījumos augstākas koncentrācijas noteiktas arī PFAS vielām un smagajiem metāliem, tostarp dzīvsudrabam un svinam, kas prasa turpmāku uzraudzību.

Pētnieki norāda, ka ķīmisko vielu nonākšanu organismā iespējams mazināt, pievēršot uzmanību ikdienas paradumiem, piemēram, rūpīgi mazgājot augļus un dārzeņus, izvairoties no pārtikas sildīšanas plastmasas traukos un samazinot piedegušu ēdienu lietošanu.

Iegūtie dati kalpos par pamatu turpmākai cilvēka biomonitoringa sistēmas attīstībai Latvijā, lai ilgtermiņā precīzāk izvērtētu vides ietekmi uz sabiedrības veselību, norāda augstskolā.

Biomonitorings ļauj noteikt, kādām ķīmiskajām vielām cilvēki reāli ir pakļauti ikdienā.

Šāda pieeja palīdz identificēt galvenos piesārņojuma avotus un izvērtēt nepieciešamos pasākumus risku mazināšanai.

Pētījums īstenots valsts programmas projektā “Latvijas cilvēka biomonitoringa programmas izveide – HBM4LV” ar mērķi izveidot ilgtspējīgu un uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu sistēmu Latvijā.

Projekts norisinājās no 2023. līdz 2025. gadam un tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

Tajā piedalījās 404 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kuri nodeva bioloģiskos paraugus analīzēm.

Daļai dalībnieku jau noteiktas 30 prioritāro vielu koncentrācijas asins un urīna paraugos, sniedzot sākotnēju ieskatu par ķīmisko vielu klātbūtni Latvijas iedzīvotāju organismos.

Pārējo aptuveni 300 dalībnieku rezultāti gaidāmi līdz 2027. gada nogalei, savukārt pārējie paraugi uzglabāti biobankā, lai nākotnē veiktu papildu analīzes, piesaistot nepieciešamo finansējumu.

Pētījumu īstenoja RSU Darba drošības un vides veselības institūts Veselības ministrijas uzdevumā.