Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis aģentūrai LETA norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%.

Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

“Salīdzinot minētos 10 miljardus eiro ar Latvijas banku sistēmu, kur kopējais aktīvu apjoms ir sasniedzis aptuveni 30 miljardus eiro, jāsecina, ka kopumā valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieku turīgums kļūst jau pamanāms un finanšu tirgi strādā to labā un būs nozīmīgi labklājības nodrošināšanā pensionējoties,” skaidro Pogulis.

Viņš norāda, ka savukārt konkrēta gada aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums būtu vērtējams kontekstā ar finanšu tirgus tendencēm atbilstoši katra dalībnieka izdarītajai izvēlei kādā no ieguldījumu plāniem.

Proti, ieguldot pasīvi pārvaldītos jeb tā sauktajos indeksu fondos, būtu sagaidāms, ka pensiju plāna atdeve būs atbilstošā indeksa vērtības pārmaiņas, no kurām atskaitītas komisijas izmaksas.

Savukārt aktīvi pārvaldītiem plāniem atkarībā no veiksmes var būt gan nelielas pozitīvas, gan nelielas negatīvas novirzes no atbilstošā indeksa vērtības pēc to komisijas izmaksu atskaitīšanas.

Pogulis piebilst, ka aktīvi pārvaldītiem plāniem raksturīgas arī augstākas komisijas izmaksas.

Tāpat jāņem vērā, ka, ņemot vērā sagaidāmo pensionēšanās brīdi, daudz lielāka nozīme ir finanšu tirgus tendencēm ilgākā termiņā nekā attiecīgās dienas, gada vai pat 10 gadu svārstībām.

“Kopumā uzkrāto pensiju fondu līdzekļu apjoms apstiprina, ka sabiedrības interešu vārdā un nākamo paaudžu labklājībai būtiski nosargāt un stiprināt pensiju otrā līmeņa sistēmu, izvairoties no tām kļūdām, ko pēdējos gados pieļāvušas kaimiņvalstis,” pauž Pogulis, piebilstot, ka Latvijas Banka sniegs nepieciešamo atbalstu Labklājības ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām, lai vēl uzlabotu pensiju pārvaldītāju fondu darbību un pensiju fondu dalībnieku – nākotnes pensionāru – iespējas.

Viņš norāda, ka lēmumus par pārvaldnieku komisijas maksu samazināšanu, lielāku elastību fondu līdzekļu ieguldījumos, kā arī lielāku motivēšanu ieguldījumus veikt Latvijai raksturīgajos finanšu instrumentos papildina citi pasākumi.