Pulksten 13.31 glābēji saņēma izsaukumu uz Doma laukumu, kur piecstāvu sabiedriskā ēkā bija izveidojies sadūmojums.

Pārmeklējot ēku, tajā skaitā ar termokameru, glābēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā dega siltinājums astoņu kvadrātmetru platībā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

No ēkas kopumā evakuējās nedaudz vairāk nekā 100 cilvēki.

Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru.

Pulksten 15.39 ugunsgrēks lokalizēts.

Daļai darbinieku ļauts atgriezties tajās telpās, kas atrodas tālāk no ugunsgrēka vietas un kurās nav apdraudējuma.

Latvijas Radio plašākus komentārus par notikušā apstākļiem nesniedz.

Jau ziņots, ka ugunsgrēka dēļ ētera raidījumi pārtraukti līdz drošai pārraižu atsākšanai.

Raidījums palika pusratā. Radiomājā dūmi. pic.twitter.com/kQYvXun7ll

— Aidis (@tomsons) January 5, 2024

https://t.co/SghHZQPUAi pic.twitter.com/Y6U2eIufvK

— Unāma (@EvijaUnama) January 5, 2024

Plašāka informācija sekos. pic.twitter.com/YW2lowseNo

— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) January 5, 2024

Pie Latvijas radio patlaban šādi. @ugunsdzeseji vīri cītīgi rosās. 🚒 pic.twitter.com/A3H8Yy84tZ

— Ivans Milovs (@IMilovs) January 5, 2024

Ja es nebūtu soc.tīklu lietotājs, tad es būtu ļoti pārsteigts par @LatvijasRadio ētera izmaiņām. Būtu labi, ja žurnālisti varētu turpināt iziet ētera, ja pat notiek evakuācija. Iespējams tam traucē drošības protokoli, bet to vērts izvērtēt vēlreiz. https://t.co/PUD4H7G2We

— Ruslans Antropovs (@rusantro) January 5, 2024

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ, aģentūrai LETA pauda padomē.

No radio vadības tikšot prasīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās.

SEPLP padomes loceklis Jānis Eglītis tviterī norādījis, ka radio vadībai noteikti būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā bija tik ilgi.

“Šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Ir LTV infrastruktūra,”

uzsvēra Eglītis.

Savukārt Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, atsākoties radio pārraidei, sacīja, ka gan kapitāldaļu turētāji, gan pats radio, izvērtēs, vai reakcija negadījuma laikā bija vai nebija pietiekama.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Laila Rasima (P) aģentūrai LETA norādīja, ka nākamnedēļ komisijā plānots turpināt vērtēt sabiedrisko mediju apvienošanu pirms trešā lasījuma, tādēļ sēdē piedalīsies gan Latvijas Radio, gan SEPLP pārstāvji, un deputāti tostarp lūgs skaidrot arī minēto situāciju.

Rasimai ir zināms, ka ”nopietnām” ārkārtas situācijām Latvijas Radio ir gatavi nekavējoties nodrošināt tiešraidi no mobilās studijas. Vienlaikus komisijas vadītāja pauda, ka ir svarīgi arī operatīvi rīkoties ”mazāk ārkārtējās situācijās”, lai radio klausītāji zinātu, kas notiek, un lieki nesatrauktos, un lai radio programmas turpinātos ar pēc iespējas mazākām izmaiņām.

Latvijas Radio ir skaidrs plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijās, tai skaitā darbības nepārtrauktības plāns, komentējot šodien ilgstošo ētera raidījumu pārtraukumu un iespējamos riskus valsts apdraudējuma gadījumā, aģentūrai LETA sacīja LR pārstāve Liene Pālēna.

Viņa norādīja, ka šodien plānotā programma ēterā neskanēja, jo visi Latvijas Radio darbinieki tika evakuēti, taču ārkārtas situācijā apraide tiktu nodrošināta.

“Ārkārtas situācijās tiek nodrošināta alternatīva apraide. Tomēr ugunsgrēks Latvijas Radio ēkā nav valsts mēroga ārkārtas situācija. Šajā gadījumā Latvijas Radio bija svarīgi rūpēties vispirms par savu darbinieku drošību, veicot evakuāciju,” sacīja Pālēna.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, atsākoties radio pārraidei, sacīja, ka sadūmoja iemesls bija plānotie remontdarbi.

“Neviens nevarēja paredzēt, ka, demontējot sienas, aiz tām atklāsies padomju gadu pirmssākumos uzstādīti materiāli, kas šo incidentu radīja,”

uzsvēra Klapkalne.

Viņa pauda gandarījumu, ka radio darbinieki, katru gadu veicot ugunsdrošības apmācības, bijuši disciplinēti, līdz ar to ēka atstāta saskaņā ar plānu. Arī tehniskas pārslēgšanās esot notikušas, kā bijis iecerēts, apgalvoja Klapkalne.

Norādot uz pārtraukumu ēterā un sagatavošanos situācijām, ka no radio ēkas Doma laukumā nevar veikt pārraides, Klapkalne atbildēja: “Ja mēs runājam par atbildību, tad tā noteikti ir mana atbildība, un es neredzu, ka būtu pamats izvērtēt kāda cita valdes locekļa atbildību.”

Attiecībā uz to, vai varēja reaģēt citādāk, Klapkalne norādīja, ka radio reakcija bija fokusēta uz sociālajiem medijiem, kur atbildes bija sniegtas. “Īsti nebija pamata iedarbināt citu mehānismu, kas būtu bijis gadījumam, ja no radio ēkas nevarētu raidīt. No radio mājas translācija turpinājās, elektrība netika atslēgta, un visas pārējās sistēmas darbojās,” viņa uzsvēra.

Radio patiesībā esot sagatavojies nopietnākiem incidentiem, kad no radio mājas nebūtu bijis iespējams raidīt. “Droši vien tas, kas būtu jāsagatavo, ir kādi mazāki risinājumi šādām situācijām,” piebilda Klapkalne.

Izplatītajā paziņojumā medijiem Klapkalne papildus norāda, ka jau tuvākajā laikā ar atbildīgajiem darbiniekiem tiks izvērtēta radio rīcība, tostarp tas, kam nākotnē pievērst lielāku uzmanību un izstrādāt papildu rīcības scenārijus, piemēram, klausītāju informēšanai – kāpēc skan rezerves mūzika.

“Bet vēlos uzsvērt –

ja sadūmojuma vietā būtu valsts mēroga ārkārtas situācija vai apdraudējums, Latvijas Radio nodrošinātu alternatīvu apraidi un sabiedrības informēšanas pasākumus.

Lokāls sadūmojums šajā kategorijā neietilpst,” norāda radio valdes priekšsēdētaja.