Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru.

Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas.

Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos.

Arvien vairāk pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu, attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus.

Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas sarunās.

Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs.

Publiskajā un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019. gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.

Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Nacionālās drošības plāna izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.