Plānots, ka pēc nedēļas Kariņam jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.

Valsts prezidents pieļauj iespēju, ka, ja Kariņa konsultācijas būs sekmīgas, tad procesa noslēgumā viņš varētu izlemt par Kariņa nominēšanu Ministru prezidenta amatam.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka pirms premjera amata kandidāta nosaukšanas ir nepieciešams jau izstrādāts koalīcijas līgums, kurā ir pilnīgi skaidras reformu valdības prioritātes un veicamie uzdevumi, kā arī piedāvāts moderns valdības modelis, kas nosedz arī tādas jomas, kas līdz šim nav nosegtas.

Levits uzsvēra, ka nākamajam Ministru kabinetam ir jābūt reformu valdībai.

Pēc viņa teiktā, koalīcijas līgumā būs svarīgi iekļaut ne tikai reformu jautājumus, bet arī modernu un elastīgu valdības modeli, kas parāda valdības prioritātes un nosedz jautājumus, kuri līdz šim nav bijuši parlamenta dienaskārtībā, piemēram, zaļais kurss, enerģētika, digitalizācija un citi.

Ārkārtīgi svarīgs ir jautājums, kādā veidā mēs pārcietīsim šo ziemu, sacīja Levits. Tāpat svarīgs būs jautājums par strukturālām reformām ekonomikā, piemēram, par nodarbinātību un pārkvalifikāciju. Arī ar jautājumu par izglītību un zinātni iepriekšējās valdības neesot pietiekami detalizēti strādājušas, uzskata prezidents. 

“Ir virkne jautājumu, kas ir jārisina, lai Latvija kopumā attīstītos ātrāk kā līdz šim, jo, attīstoties tādā ātrumā kā līdz šim, mēs vienkārši atpaliekam, jo citi iet ātrāk uz priekšu,” sacīja Levits.

Patlaban izskatās, ka koalīcijā varētu būt trīs vai četras partijas, taču šī jautājuma noskaidrošana būs partiju uzdevums savstarpējo sarunu gaitā, pirmdien pēc sarunām ar jaunievēlēto partiju pārstāvjiem medijiem sacīja Levits.

Prezidents uzskata, ka krīzes situācijā plašāka koalīcija ir stabilāka un var darboties veiksmīgāk, taču vienlaikus viņš minēja, ka ir iespējama gan lielāka, gan arī šaurāka koalīcija.

Ja ideoloģiskās nesakritības ir pārāk lielas, tad ir iespējama arī cita veida sadarbība, skaidroja Levits, uzsverot, ka trīs partijas koalīcijā ir minimums.

Vaicāts par iespējamajiem ārlietu un aizsardzības ministra amatu kandidātiem, prezidents norādīja, ka līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) savu darbu ir darījis ļoti labi un viņam ir augsts prestižs Eiropā. Vienlaikus prezidents atgādināja, ka personāliju jautājumi būs jārisina pēc reformu un valdības struktūras jautājumiem.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10 un “Latvija pirmajā vietā”, kura ieguvusi deviņus mandātus.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.