Īrijas aviācijas grupas “Heston Aviation” akcionārs Jons Butautis piektdien Lietuvas sabiedriskajam radio atzina, ka būtu pašapmāns iedomāties, ka 5% vai 10% akciju iegāde ļautu ietekmēt ārvalstu aviokompānijas ekonomiskos lēmumus.

“Tā būtu pilnīgi mazākuma akciju pakete, un jebkuras organizācijas labas pārvaldības principi noteic, ka Lietuvai būtu pilnīgs mazākums akcionāru sanāksmēs un tā nevarētu ietekmēt stratēģiju,” viņš paskaidroja.

Uzņēmēja vērtējumā, Lietuvai nevajadzētu iegādāties “airBaltic” akcijas, jo pieaugošais pieprasījums pēc aviosatiksmes organiski tiks apmierināts, bet uz atsevišķiem galamērķiem reisus varētu subsidēt.

“Mums tādas akcijas nav īsti vajadzīgas. Es saprotu, kā iegūtu Latvija no tā, ka mēs iegādātos šīs akcijas, bet es īsti neredzu, kāds tieši labums no “airBaltic” akciju iegādes būtu Lietuvai,” sacīja Butautis.

“Pieprasījums pēc ceļojumiem pieaugs, un, ja mēs investēsim infrastruktūrā saskaņā ar pašreizējiem lidostas plāniem, es domāju, ka šo pieprasījumu organiski apmierinās “airBaltic” vai citas aviosabiedrības,” viņš teica.

Arī Lietuvas valsts kompānijas “Lietuvos oro uostai”, kas pārvalda Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas, vadītājs Simons Bartkus atzina, ka Lietuvai kā mazākuma akcionāram ietekmēt lēmumus varētu būtu sarežģīti, tomēr viņš sagaida, ka “airBaltic” tādā gadījumā varētu piedāvāt tiešos reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, par kuriem interesējas uzņēmēji.

“Ar vai bez akcijām, es sagaidu, ka viņu stratēģija, ko viņi attīsta no Rīgas, Tallinas un mazākā mērā arī no Viļņas, mums būtu izdevīga un mēs varētu iegūt vairāk lidojumu,” Lietuvas radio teica Bartkus, paskaidrojot, ka “airBaltic” stratēģija paredz orientēties uz biznesa klientiem, piedāvājot reisus uz galamērķiem, kas nav satiksmes mezgli vai brīvdienu maršruti, bet ir svarīgi dažādu jomu biznesam.

Lietuvas Civilās aviācijas asociācijas vadītāja Orijana Mašale pauda šaubas, vai “airBaltic” akciju iegāde uzlabotu Lietuvas gaisa satiksmes savienojumus.

“Noteikti ir daudz rentablāki veidi, kā to panākt, nevis iegādāties “airBaltic” akcijas, kas, visticamāk, Lietuvu atstātu mazākuma pozīcijā.

No uzņēmējdarbības viedokļa mums nevajadzētu ļauties šai ilūzijai,” viņa teica Lietuvas Radio, paskaidrojot, ka “nevajadzētu gaidīt, ka lidmašīnas un visa pamatdarbība pēkšņi pārcelsies no Rīgas lidostas uz Viļņas lidostu, ja Lietuva būs ieguvusi mazākuma līdzdalību”.

Savukārt Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras viceprezidents Taurims Valis pauda pārliecību, ka Lietuva no “airBaltic” akciju iegādes vairāk iegūtu nekā zaudētu, jo tas ļautu palielināt tiešo reisu skaitu no Lietuvas, kas ir izšķirīgi svarīgi investoru piesaistē.

“Ja mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti, tiešie lidojumi ir elements, kam ir tieša ietekme, un bez tiem mēs daudz ko zaudējam, neradām darbavietas, daudzu investoru acīs esam margināli un provinciāli,” viņš paskaidroja.

Jau vēstīts, ka Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis šomēnes paziņoja, ka Lietuva apsver iespēju iegādāties “airBaltic” akcijas. Viņš teica, ka pašlaik notiek sarunas par iespējamā darījuma nosacījumiem.

Latvijas satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) gada sākumā prognozēja, ka “airBaltic” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), ja process virzīsies sekmīgi, varētu notikt 2024.gada otrajā pusē vai gada beigās.

Septembrī “airBaltic” nolīga “STJ Advisors LLP” un “Superia Corporate Finance”, kas konsultē plānoto IPO. 

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Lietuvā ir bijuši vairāki mēģinājumi veidot nacionālo lidsabiedrību, tomēr tie cietuši neveiksmi un pašlaik valstij nav savas nacionālās aviokompānijas.