Līdz šim informatīvajā ziņojumā jautājums par slodžu balansēšanu netika iekļauts. Taču pedagogu arodbiedrības ieskatā ir svarīgi, ka slodžu balansēšana ziņojumā tiek ņemta vērā, pretējā gadījumā tas parādot, ka IZM cenšas izvairīties no streika vienošanās pildīšanas.

Informatīvo ziņojumu valdībā bija paredzēts skatīt pirms nedēļas. Taču IZM vēl plāno konsultācijas ar koalīcijas partneriem, lai atgādinātu par iecerēto, jo kopš ziņojuma iesniegšanas valdībā ir pagājuši vairāki mēneši. 

Ministrija trešdien, 8. novembrī, tiksies ar sociālajiem partneriem, lai uzklausīto to iebildumus un priekšlikumus par informatīvā ziņojuma saturu.

Jautājums par finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu tika aktualizēts šovasar, kad IZM sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodeva informatīvā ziņojuma projektu par skolu reformu.

Piedāvātais jaunais finansēšanas modelis bija saistīts ar optimālās klases lielumu, paredzot līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā, kā arī valsts finansējuma aprēķinu atbalsta personāla nodrošināšanai skolēniem, efektīvu skolas administratīvo sastāvu un papildu finansējumu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.

Ministrijas vērtējumā, esošais izglītības finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, līdz ar to

pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu slodzi.

Pēc IZM aplēsēm, pagājušajā mācību gadā nepilna laika slodzes darbu strādāja 64,8% pedagogi.

Ministrijas ieskatā, pedagoģiskā personāla kapacitātei – pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvaram vienā skolā – būtu jāsasniedz vismaz 80%.

Tajā pašā laikā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā jūnija sākumā vakantas bijušas 417 pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita, kas rada papildus slogu esošajiem pedagogiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu. Ministrija arī uzsver pirmspensijas vecuma pedagogu īpatsvaru, kas no kopējā pedagogu skaita veido 8%.

“Tika sagaidīts, ka, pieņemot lēmumu par efektīvāku izglītības iestāžu tīklu, pašvaldība lietderīgāk izmantos tai piešķirtos līdzekļus pedagogu darba samaksai, tomēr, joprojām saglabājot neefektīvu izglītības iestāžu tīklu, pašvaldības paildzina situācijas saglabāšanos, kad pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs, neskatoties uz to, ka modelī ir ietverti gan motivējoši elementi, gan risks arvien lielākai atšķirībai starp pašvaldībām un reģioniem pedagogu darba samaksas noteikšanā,” pausts ziņojuma projektā.

IZM secinājusi, ka 39 lauku skolās viena skolēna izmaksas sasniedz līdz pat 3500 eiro, kas ir līdzvērtīgi privātās izglītības izmaksās par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.