Šobrīd pedagogu darba attiecību, darba samaksas, darba slodzes un papildu atlīdzības nosacījumus regulē vairāki normatīvie akti, tai skaitā Darba likums, Izglītības likums un “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

Arodbiedrības skatījumā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas attiecināms uz visiem pašvaldību darbiniekiem, tai skaitā izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, noteikti vairāk iespējamie ar papildu atlīdzību saistītie pasākumi nekā Darba likumā, Izglītības likumā un valdības noteikumos kopumā.

LIZDA uzstāj, ka pašvaldība vai valsts institūcija, lemjot par papildu atlīdzību un citiem labumiem, ko tā varētu iekļaut pašvaldības atlīdzības nolikumos, koplīgumos vai darba līgumos, nevar attiecināt uz pedagogiem vairākus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus.

Piemēram, pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus.

Pedagogi nevarot saņemt arī vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.-4. klasē vai izlaiduma dienā, kā arī ne vairāk par trim apmaksātām brīvdienām sakarā ar stāšanos laulībā.

Tāpat arodbiedrība piemin pabalstu par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam pašvaldības vai valsts institūcijas var izmaksāt pabalstu līdz 750 eiro apmērā par katru atvasi. Turpretim atbilstoši Izglītības likumam pedagogiem šo pabalstu var noteikt līdz 50% no mēnešalgas.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā arī uzskaitīts vairāk ģimenes locekļu, kuru nāves gadījumā amatpersona var saņemt pabalstu.

LIZDA vērtējumā, ir radusies situācija, kad likums nosaka nevienlīdzīgu attieksmi pret vienas pašvaldības darbiniekiem, tāpēc LIZDA aicinājusi Saeimas frakcijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesniegt priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā.

LIZDA vēlas, ka ar grozījumiem Izglītības likumā tiktu piešķirtas tiesības pašvaldības vai valsts institūcijai, kuru darbinieki ir pedagogi, papildu labumus nodrošināt no sava budžeta iespēju robežās. Tas šobrīd neesot tieši atļauts.

Arodbiedrību arī uztrauc, ka plānotās skolu tīkla reformas rezultātā vairāki pedagogi pirmspensijas vecumā zaudēs darbu un paliks bez iztikas līdzekļiem, ja kādu iemeslu dēļ neturpinās darbu citā izglītības iestādē, nepārkvalificēsies vai pārkvalificēšanās var prasīt ilgāku laiku.

LIZDA piedāvā atjaunot sociālā atbalsta programmu, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem, kuru kopējais pedagoga darba stāžs ir vismaz 25 gadi un kurš zaudē darbu, jo izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, lai arī līdz pensijas vecuma sasniegšanai palicis mazāk par trim gadiem.

Šāda atbalsta programma bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.