LVC norāda, ka sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kā arī vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits.

Dati liecina, ka šī gada

augustā un septembrī, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%,

CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā.

“Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu,” papildina LVC.

Vienlaikus statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi.

Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

LVC informē, ka novembra beigās plānots uzsākt nākamo 17 vidējā ātruma kontroles posmu elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, norādot, ka patlaban notiek līguma saskaņošana.

Nākamie 17 posmi būs uz sekojošiem valsts autoceļiem – Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, Vidzemes šoseja (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam (P20) (pagrieziens uz Cēsīm) un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Rīgas apvedceļš (A4) Baltezers-Saulkalne no krustojuma ar autoceļu (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu un no krustojuma ar autoceļu (P5) līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju.

Tāpat sistēma darbosies uz Rīgas apvedceļa (A5) Salaspils-Babīte aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai “Virši”, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, uz Liepājas šosejas (A9) aiz Liepājas šoseja desmitā kilometra līdz Tīreļiem, no Apšupes līdz Tiltiņiem un no Blīdenes līdz Brocēniem, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) no Varakļāniem līdz Kristceļiem un pirms Greiškāniem līdz autoceļa (A12 ) 108.kilometram, uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem un no pārvada pār autoceļu (P80) līdz rotācijas aplim, kā arī uz autoceļa Sloka-Talsi (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam.

LVC uzsver, ka precīzas kontroles iekārtu atrašanās vietas tiks noteiktas projektēšanas laikā.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmos notiek ne tikai ātruma kontrole, bet arī transporta reģistrācijas, tehniskās apskates, vinješu un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) iegādes kontrole.

Dati liecina, ka ievērojama daļa transporta līdzekļu satiksmē piedalās bez derīgas tehniskās apskates, liela daļa autovadītāju neiegādājas OCTA un vinjetes.

Kopumā no vairāk nekā 12 000 fiksēto pārkāpumu, 28% ir par ātruma pārsniegšanu, 25% par neiegādātu OCTA, 20% par nenopirktu vinjeti, 19% par dalību satiksmē bez tehniskās apskates, bet 8% par transporta reģistrācijas pārkāpumiem, norāda LVC.

LETA jau vēstīja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku.

Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots.

Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.