Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 6,6 milimetri jeb 48% no normas.

Visvairāk nokrišņu – 42,7 milimetri – bija Krāslavas novada Piedrujā, savukārt Kolkā un Stendē mēneša pirmajās desmit dienās nebija ievērojamu nokrišņu.

Sausuma un mitruma rādītājs viena mēneša periodā viszemākais bija Ventspilī, kā arī Ventspils un Talsu novadā, ekstremāls sausums turpinājās arī Tukuma novadā.

Turpretī Latgalē sausuma un mitruma rādītājs bija normas robežās, visaugstāko vērtību sasniedzot Krāslavas un Ludzas novadā.

Aprēķinot sausuma un mitruma rādītāju trīs mēnešu periodam, Latgalē tas atbilda mērenam sausumam, pārējā valstī – ekstremālam sausumam.

Arī trīs mēnešu periodā zemākais rādītājs jeb lielākais sausums konstatēts Talsu un Ventspils novadā.

Vidējā gaisa temperatūra maija pirmajā dekādē Latvijā bija +10,7 grādi jeb 0,8 grādi virs normas.

Zemākā temperatūra bija -3,1 grāds 6. maijā Mērsragā, bet visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 4. maijā Daugavpilī, kur gaiss sakarsa līdz +28,2 grādiem.

Tika pārspēti 12 siltuma rekordi.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī.

Lielākās vēja brāzmas – 19,5 metri sekundē – tika novērotas 4. maijā Priekuļos.