Līdzīgi kā gadu iepriekš, lielākās grūtības 9. klases skolēniem radīja matemātikas eksāmens – to nenokārtoja 593 skolēni.

Eksāmenā izkritušo skaits bijis par 233 skolēniem mazāks nekā gadu iepriekš.

Pietiekamā līmenī šo eksāmenu kopumā nokārtoja 18 254 skolēni. No viņiem 2113 šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%, kas ir par 193 skolēniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Sarucis to skolēnu īpatsvars, kuri matemātikas eksāmenā saņēma 90-100%. Aizvadītajā eksāmenu sesijā augstāko vērtējumu saņēma 2,34% no visiem kārtotājiem, bet gadu iepriekš tādi bija 7,91%.

VISC atsaucās uz Starpnozaru izglītības inovāciju centra secināto, ka gadu iepriekš matemātikas eksāmenā nebija pietiekami daudz uzdevumu ar augstu izziņas darbības līmeni.

Tāpēc šogad eksāmenā šādu uzdevumu bijis vairāk, lai apgūto varētu demonstrēt skolēni ar augstāku spēju līmeni.

Vissliktākos rezultātus arī šogad uzrādīja tālmācības skolu audzēkņi. 22,16% skolēnu tikko pārsniedza sekmīga vērtējuma slieksni un eksāmenā ieguva 10-14%, bet 18,24% šo skolu skolēnu eksāmenā izkrita.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, nesekmīgo skolēnu skaits samazinājies par 0,05 procentpunktiem.

Sarucis to valsts ģimnāziju skolēnu skaits, kuri matemātikas eksāmenā uzrādīja augstus rezultātus. Gadu iepriekš katra piektā skolēna jeb 21,87% sniegums tika novērtēts ar 90-99%, bet 0,33% skolēnu eksāmenā saņēma vērtējumu 100%.

Šogad 90-100% vērtējumu saņēmuši 10,78% no visiem valsts ģimnāziju skolēniem. Savukārt to ģimnāzijas skolēnu īpatsvars, kuri eksāmenā saņēma vērtējumu diapazonā no 30% līdz 60%, pieaudzis par 3,95 līdz 5,25 procentpunktiem.

Nedaudz uzlabojies skolēnu sniegums pamatskolās. Gadu iepriekš skolēni eksāmenā visbiežāk ieguva 20-29% vērtējumu, savukārt šogad eksāmenā biežāk saņemti 25-34%.

Arī vidusskolās skolēni eksāmenā šogad visbiežāk ieguva 25-34% vērtējumu.

Lai sasniegtu 10% slieksni jeb astoņus punktus, eksāmenā tika iekļauti viegli saprotami uzdevumi, kas definēti ļoti īsā un vienkāršā tekstā un kuros jāspēj veikt aprēķini ar veseliem skaitļiem. Šos uzdevumus spējuši izpildīt lielākā daļa skolēnu.

Līdzīgi kā citus gadus skolēniem grūtāk gājis eksāmena otrajā daļā, kur jārisina kompleksi uzdevumi.

Latviešu valodas eksāmenā vismaz 10% ieguva 18 352 skolēni, bet eksāmenu nenokārtoja 88 skolēni. 22,11% skolēni latviešu valodas eksāmenā ieguva 60-69%, 19,89% skolēnu ieguva 50-59%, bet 18,99% skolēnu – 70-79% vērtējumu.

Augstākos rezultātus šajā eksāmenā skolēni uzrādījuši runāšanas daļā. Savukārt lielākās grūtības radīja pārspriedums, kur skolēniem vajadzēja uzrakstīt 200 līdz 250 vārdus garu tekstu par vienu no trim piedāvātajiem tematiem.

“Ievērojams skaits skolēnu” šajā eksāmena daļā nesasniedza minimālo vārdu skaitu, pārspriedumu uzrakstīja par citu tēmu, ne piedāvāto, vai nemaz nepildīja uzdevumu, norādīja VISC.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, skolēniem vislabāk veicies ar angļu valodas eksāmenu – vidējais vērtējums starp pamatskolas beidzējiem bijis 63,8%.

Angļu valodas eksāmenu virs 10% sliekšņa nokārtoja 18 266 skolēni, no tiem 20,02% jeb 3690 skolēnu ieguva vērtējumu 80-89%.

Augstākos rezultātus skolēni uzrādījuši runāšanas daļā. Angļu valodas eksāmenu pietiekamā līmenī nav spējuši nokārtot 0,85% jeb 156 skolēni.

Šis bija otrais gads, kad 9. klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%.

Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņems liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.

Līdz 2025./2026. mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.