Pēc LJĀA prezidenta Artūra Šilova paustā, pirmais uzstādījums no premjera tikšanās laikā bija nerunāt par naudu, bet gan par situāciju kopumā.

Viņš uzsvēra, ka mediķi nekad nav vairījušies runāt par problēmām veselības aprūpes sistēmā, vienlaikus, mēģinot parādīt, ka šobrīd nav runa ne par attīstību, ne arī inovācijām, bet gan iespēju turpināt sniegt valsts pakalpojumus līdz gada beigām.

“Premjers vaicāja,- ja viņam šobrīd ir jāpiedāvā koalīcijas partneriem naudas pārdale, tad kas būs tiešais uzlabojums pacientam tūlīt? Tā

problēma, ko mēs mēģinājām skaidrot, ir par to, lai tas pakalpojums vispār būtu, lai medicīna nebeigtos pilnībā līdz ar septembra mēnesi,”

stāstīja Šilovs.

Tikšanās laikā izskanēja arī iecere virzīties uz obligāto veselības apdrošināšanu, taču, Šilova vērtējumā, šobrīd starp finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), Ministru prezidentu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni nav vienotas izpratnes par to. Katrs no viņiem ar to saprot dažādas lietas.

Vienlaikus tas, kas jau līdz šim visbiežāk izskanējis, ka daļu no sociālā nodokļa, ko maksā visi, varētu novirzīt konkrēti veselības aprūpes sistēmai. Šādai iecerei LJĀA viennozīmīgi varot piekrist, taču tas nerada papildu naudu veselības sistēmā, bet gan pārdala jau esošo naudu.

“Mūsuprāt, tas ir viens no pareizajiem soļiem, lai mēs konkrēti un ilgtermiņā spētu nodibināt, no kurienes tā nauda nāk, un, lai mums būtu iespēja ilgtermiņā plānot. Pagaidām mums nav tādas ilgtermiņa domāšanas,” atzina LJĀA prezidents.

Vaicāts par papildu protesta akciju rīkošanu, Šilovs informēja, ka tādas pagaidām līdz Saeimas brīvlaikam netiek plānotas, taču organizācijas “tur roku uz pulsa” un gaida, kāds būs lēmums, jo šodien nekādi konkrēti cipari vai solījumu nebija izskanējuši. Kariņš esot tikai solījis, ka runās ar koalīcijas partneriem par naudas pārdali.

Arī LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka pagaidām nekādi konkrēti rezultāti, kas apmierinātu, nav sasniegti, neskaitot jau iepriekš izskanējušo solījumu meklēt papildu līdzekļus veselības nozarei.

Pēc viņa paustā, Ašeradens esot stāstījis, ka Latvijai vajadzētu lielākus nodokļus, lai varētu finansēt tieši veselības aprūpi. Taču Keris tam nepiekrīt, jo jau līdz šim bijusi situācija, ka virknē nozaru tiek saplānots finansējums budžeta projekta sākuma veidošanas daļā, koalīcijai vienojoties, un tad ir nozares, kurām jācīnās par līdzekļiem pēc pārpalikuma principa.

“Tad, kad “budžeta pīrāgs” tiek sagriezts, paliek pāri drupačas, un veselības nozarei gadu desmitiem no tām bijis jāpārtiek.

Uz tā pamata kārtējo reizi ir paziņojums, ka vajag taisīt kaut kādu īpašu apdrošināšanu. Īstenībā vienkārši vajag iedot veselības nozarei tik, cik paredzēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un cik iesaka Pasaules veselības organizācija, un tikai tad pārējiem,” uzskata Keris.

Viņa vērtējumā, tikai pēc šiem soļiem vajadzētu skatīties, vai ir nepieciešamība celt nodokļus.

Vienlaikus viņš norādīja, ka vēl pāragri vērtēt situāciju, kamēr nav redzami konkrēti rezultāti. Viss esot atkarīgs arī no tā, vai izdosies atrast papildu līdzekļus veselības nozarei šī gada otrajai pusei. Ja to nebūs, tad otrajā pusgadā strauji un būtiski pasliktināsies veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, pauda Keris.

Jau vēstīts, ka LVSADA valde pieprasīs valdībai līdz šī gada 1. jūlijam veselības nozarei piešķirt vismaz papildu 140 miljonus eiro “nozares pamatfunkciju izpildei”, aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli.

Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir “pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei”.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no IKP, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie – “no iedzīvotāju kabatas”. Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs, apdrošināšana tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās.

Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26. maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.

“Tagad ir grūtāk saprast, kas [no plānotajām programmām] nepildās. Mana prognoze, ka viss nebūs tik vienkārši. Viens ministrs būs pastrādājis mazāk, cits vairāk, bet trešais varbūt vispār nebūs pārskatījis,” sacīja Kariņš.

Gadījumā, ja no ministrijām nekas netiks piedāvāts, neatliks nekas cits kā “vilkt ar pirkstu” līdzi ministriju īstenotajām programmām ar mērķi atrast pārdalāmo finansējumu un piešķirt kaut vai 10 000 eiro.