Politiķe intervijā sprieda, ka ģimenes veselības mācība nav tikai par fizisko veselību, bet arī par to, “kā mēs viens ar otru sarunājamies, veidojam attiecības, spējam sadarboties”, lai stiprinātu bērnu sociālās prasmes un mazinātu vardarbību, nevis “cīnīties tikai ar sekām”.

Viņa uzsvēra, ka galvenā atbildība par bērna audzināšanu ir ģimenei, tomēr arī skolai ir būtiska loma šo prasmju attīstīšanā.

Pagaidām nav zināms, vai tas būs jauns atsevišķs mācību priekšmets, kā tas izskanējis līdz šim.

Vispirms jāizvērtē, kā šīs tēmas efektīvāk integrēt izglītības sistēmā, piebilda politiķe.

Runājot par vērtību saturu, Indriksones ieskatā par pamatu būtu jāņem Satversmes ievads.

Pēc viņas teiktā, tajā ietverta valsts attīstības vīzija, tostarp latviešu tradīcijas, kristīgās vērtības, labklājība, cieņa pret dabu un atbalsts cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk.

“Mums nekas jauns nav jāizgudro, tur ir viss vajadzīgais ielikts,” izteicās Indriksone.

Politiķe arī uzskata, ka jāizvērtē kompetenču pieeja “Skola 2030” īstenošanā, lai skaidrāk noteiktu, kādas zināšanas un prasmes skolēniem jāapgūst dažādos izglītības posmos.

Viņas ieskatā, lielāka uzmanība jāpievērš Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā esot nepietiekamas.